Pavisam nopietni, līdz savam pašreizējam vecumam ciest nevarēju priekšautus! Tagad savukārt grūti iedomāties, kā var virtuvē strādāt bez priekšauta... Forši tak! Ir, kur rokas noslaucīt. Un smukais bruncis (vai bikses), kas mugurā, arī nenošķīst ar miltiem, pildījumiem, sviestu. Un tad vēl draudzene uzšuj TĀDU priekšautu, nu, bet TĀDU!!! Smuko priekšautu lieku tirgos, parastos - mājās pie plīts. Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka konditoreja ir tik šmucīga padarīšana - vienā dienā priekšauts ir mells. Tāpēc priekšautam, ko lieto mājās pie maizes un kūku cepšanas ir jābūt 1) pietiekami lielam, 2) augstam, tā ka arī augša nosegta :D, 3) ar kādu kabatu, kur iemest mobilo telefonu, 4) bet manam sapņu priekšautam kreisajā sānā jostasvietas augstumā būtu ar klipsi piestiprināms maināms dvielītis, kur rokas noslaucīt, lai nu tas priekšauts bik tīrāks saglabājas.
Vēl esmu iemanījusies beidzot, ka ROKAS MUTĒ BĀZT NEDRĪKST! Elementāra lieta, bet nemaz nav viegli visu laiku ar pirkstu neiebraukt kādā bļodā, kaut ko pašņakarēt, kaut ko palaizīt. Higiēna paliek higiēna.
Ieva vakar sabildēja mājās esošos tortu un kūku dekorus "mīlētājiem". Pie manis tos var nopirkt pa vienam ;) atšķirībā no lielajām bāzēm, kur jāņem visa lielā kaste. Re, te var ielūrēt.
Kas tad vēl pēdējā laikā TĀDS? Ā, atcerējos, kaifoju joprojām par Kalnciema ielas tirdziņu. Nākamais - rīt, 12. augustā no plkst. 16, vakarā pēc tirgus - Karaliskā improvizācijas teātra izrāde.
Arī Skultes tirgus ir ļoti labs (jā, jā, arī tāpēc, ka praktiski bez konkurences). Par ideju braukt uz Skulti atkal paldies draudzenei! Pie viena Skultē satiku skolasbiedru, kas man līdzās tirgojās ar pienu un piena produktiem, fooooooorši! Futbolējām klientus viens pie otra. Sabaroju viņu ar pīrāgiem, lai nepukst, ka es, nezinīte, viņa vietā nostājusies (hmmm, uz asfalta NEKAS nebija rakstīts, ka tā Jāņa vieta).
Savukārt sestdien, 14. augustā Rīgā uz AB dambja - "Madaras" ekokosmētikas vārda dienas pasākums, kur būs arī tirgus, mani uzaicināja, būšu klāt.
Hmm, un vai šo lasījāt?
