Ilze sapņo par SAVU beķereju

Nez, ar ko aizbildināties?

2012-02-12T11:19:00.000+02:00

Ak, manu mīļo, mīļo lasītāj... Laimīgu Jauno gadu! Vai Tu man vēl tici, ka dators vai lūst no bildēm, kas prasās ieliekamas? Sapņi nepiepildās, ja par tiem tikai sapņo, un man nākas ik dienas sevi konfrontēt ar jautājumu - ko es ŠODIEN esmu izdarījusi, lai sapni piepildītu. Labi, turēšu sevi pie vārda. Es tepat esmu, un šīs lapiņas lasītājus diez vai interesē, ka šodien jāizcep desmit (DESMIT) sirds formas kūkas. Lai vai kā - visi tie sazin no kurienes ienākušie svētki un dīvainās svinamdienas aicināt aicina ļaudis našķēties.Zināt, kura ir mana mīļākā biskvīta recepte Mascarpones siera kūkai? - šitā te:239 g olas (jā, es olas sveru)143 g cukura116 g miltu29 g kartupeļu vai kukurūzas cietesvaniļas cukurs vai mandeļu esenceOlas pamatīgi saputo ar cukuru un vaniļas cukuru / mandeļu esences lāsi. Var to darīt gan ar t.s. "silto paņēmienu", gan vienkārši - ņemu un putoju. Siltais paņēmiens - trauku ar olām un cukuru liek citā traukā, kurā ir silts ūdens, un puto, kamēr olu masa top ļoti viegla un gaisīga, un uzsilusi. Tad ņem ārā no ūdens peldes un turpina putot, kamēr masa atkal atdzisusi. Kad nu olas saputotas (nu, ar parastu mājas mikseri tās būs vismaz 5 minūtes, bet labāk 7), caur sietu izsijā miltus, kas sajaukti ar cieti, un viegli iecilā. Tas arī viss. Cep iepriekš uzkarsētā krāsnī (manējā - 180 grādi bez ventilatora) minūtes 10 - 12. Starp citu, biskvītu vislabāk cept dienu pirms tortes taisīšanas, lai tas paspēj nobriest (izcep, atdzesē, pārklāj ar pārtikas plēvi, nākamajā dienā mitrina ar sīrupu un būvē torti.Šo var arī labi pārvērst ruletē - pēc nocepšanas vienkārši uzgāziet biskvīta plāksni uz tīra dvielīša, kas apkaisīts ar cukuru, un tūlīt sarullējiet. Kad biskvīts atdzisis, rullējiet prātīgi vaļā, smērējiet savu mīļāko zafti iekšā (vai putukrējumu ar riekstiem, vai putukrējumu ar banānu un citronsulu, vai vienalga ko citu, kam ir maiga krēma konsistence) un rullējiet atkal ciet labi cīši.Labi. Gaidiet bildes. Ielieku vienu tagad, lai ēdat ar acīm, kamēr biskvīts cepas.

Un vēl - es būtu ļoti pateicīga, ja man pašai nebūtu te jāpēta, kā, sassssssodīts, publicētajā ziņā saglabāt tās un tādas rindkopas, kādas man vajag. Es nemaz negribēju, ka biskvīta recepte saplūst ar visu pārējo tekstu, es gribēju, lai jūs redzat to atsevišķi izceltu. Bet nekā, pigvam.

Dažas jaunas bildes

2011-09-14T14:30:00.001+03:00

Pagājusī nedēļa pagāja (he, labi skan... "pagājusī nedēļa pagāja"... protams, ka pagāja, jo "pagājusī" nedēļa nevar "paskriet", tad tā būtu "paskrējusī nedēļa") Riga Food zīmē Ķīpsalā. It kā tikai divas dienas tur biju, it kā tikai katru dienu pa četrām stundām, bet - tik piepildītas un foršas! Paldies izdarīgajām asistentēm par trauku mazgāšanu, bet galvenais, - Ivetiņai par doto iespēju cept rauga mīklas bulciņas un cepumus Ķīpsalas hallē. Pa visiem kopā notiesājām kādas 25 plātsmaizes un kādus 10 kg cepumu, par 16 kg rauga mīklas pat nerunājot.Ak, jā, virsrakstā pieteicu, ka būs jaunas bildes. Būs arī.Starp citu, - jauns padoms. Atradu vienā vācu lapā (tiem, kas lasa vāciski, rekomendēju www.tortentante.de, es lasīju divas naktis no vietas) labu recepti zem mastikas smērējamai masai. Nu, nepatīk man tie sviesta krēmi, un vienmēr arī marcipānu nevar likt. Tad, lūk, - katliņā uzkarsē (nevāra) 200 ml saldā krējuma, pārlej 400 gramiem sakapātas baltās šokolādes, izmaisa un notur ledusskapī nakti. Nākamajā dienā izņem laicīgi no ledusskapja (nu, vismaz stunda jārēķina), izmaisa un ar lāpstiņu apsmērē sagatavoto torti, vēl uz brīdi iemet ledusskapī, un var klāt pāri mastiku. Bildes:Kāzu torte (persiku - Rafaello torte ar mastiku un marcipāna rozītēm)Mazas meitenītes dzimšanas dienas torte (biskvīta torte, pārklāta ar marcipānu, virsū - vafeles zīmējums)Kāzu kliņģeris (viens no diviem)Pirātu kuģa kūka mazam zēnam dzimšanas dienāVienkārši ābolu plātsmaize ar bezē mici. Vienkārši un efektīvi (un garšīgi, protams)Nu, un 12 kg kāzu torte (biskvīta - mascarpones siera torte, pārklāta ar mastiku un dekorēta ar dažādām ogām)

Tikai nesakiet neko :)

2011-09-06T10:07:00.002+03:00

Labdien, labvakar, labrīt, patīkamu jums konkrēto diennakts laiku!
Es esmu tepat, un viss ir labi. Re, kur sīka dāvana no manis - šīs sezonas mīļākā ābolkūka, cepiet un ēdiet!

250 g mīksta sviesta
200 - 250 g cukura (es lieku pat mazāk par 200, ja āboli saldi)
5 olas
2 TK vaniļas cukura (labākais manuprāt ir Dansukker, ar citiem nestrādāju, jo citos ir par daudz sintētiskā vanilīna)
350 g izsijātu kviešu miltu
2 līdzenas TK cepamā pulvera
āboli (pārsvarā pat nemizoju, tikai serdes izņemu, man tās mizas vismaz vasaras / rudens āboliem netraucē)

Cepeškrāsni uzkarsē līdz ~ 200 grādiem. Visas sastāvdaļas samaisa viendabīgā mīkla (miltus sajauc ar cepamo pulveri), iemaisa mazos gabaliņos sagrieztus ābolus (man vispār labāk patīk, ka ābolus pa virsu saber, tad kūka ir stingrāka, jo āboli nepaspēj līdz apakšai cauri tikt). Izlīdzina uz plāts (vai formā), kas izklāta ar cepamo papīru, cep apmēram 30 minūtes, pārbaudot ar iedurtu kociņu - kad tas sauss, kūka gatava.
Atdzisušu var apkaisīt ar pūdercukuru.

Un kamēr jūs cepat un ēdat, es saņemšos un uzrakstīšu vēl kaut ko. Un bildes salikšu. Bet īsumā - patiešām, patiešām. Ir labi.

Ja kas, tad šonedēļ RigaFood izstāde Ķīpsalā. Būšu rīt un parīt pa dienas vidu satiekama Dansukker stendā (ou, Dansukker taisa jaunu recepšu bukletu, es arī tur būšu ar dažām receptēm) ar šito pašu ābolkūku un rauga mīklu. Gaidu ciemos!

Trīs dienu maratons BALTTOUR

2011-02-13T20:54:00.003+02:00

Pirms pāris stundām atgriezos mājās no Ķīpsalas, kur "Ilze`s Caramellini" trīs dienas Ikšķiles - Ogres novadu tūrisma attīstības aģentūras paspārnē veidoja kontaktus un tirgojās Baltijas lielākajā tūrisma izstādē Balttour 2011.
Un es nebeidzu brīnīties par to, ka no visiem daudzajiem TAA uzrunātajiem abu novadu uzņēmējiem izstādē piedalījās 2,5 uzņēmumi - pirmajā dienā trīs, pārējās divas - tikai es un Ilze Andriksone ar izcilajām Ķeipenes piparkūkām. Izstādē, kur trīs dienās cauri iziet ~ 40 tk apmeklētāju un kur dalības maksa nav jāmaksā (jā, paldies abām pašvaldībām par šo iespēju). Patiešām nevienam citam tas neinteresēja? Jocīga domāšana.
Viena lieta ir pārdotās maizes, cepumu, maizīšu un cukurgailīšu apjoms, cita - paņemtās vizītkartes un info lapiņas. Un vēl cita - visi tie daudzie cilvēki, ar kuriem bija iespējams aprunāties, pastāstīt par Ilze`s Caramellini, cienāt ar cepumiem, piefiksēt interesantus kontaktus, dažas jaunas idejas... Tas tak nav novērtējams naudā! Un štrunts par to, ka fiziski tas ir grūti - pa naktīm cept, pa dienām tirgoties un kontaktēties, un tā četras naktis un trīs dienas no vietas.
Lai piedod man visi draugi, uz kuru telefona zvaniem un īsziņām es šajās dienās neatbildēju. Jums katram - virtuāls cepumiņš vai marcipāna končiņa pēc izvēles. Jūtos riktīgi norukājusies un riktīgi gandarīta. Un lieliskā Skrīveru mājas saldējuma feja Lelde teica, ka man esot garšīgākie cukurgaiļi. Īsti. Nu, ir jau arī garšīgi.
Pašlaik cepu torti.

Nākamnedēļ atkal drusku maratons, bet cits - trīs Dansukker cukura semināri Latvijas lauku sieviešu apvienību biedrēm Tomē, Skaistkalnē un Alūksnē, kuros piedalos ar savām konditora zināšanām un pieredzi darbā ar Dansukker cukuriem. Pagājušajā nedēļā jau bija viens tāds pirmais - Salas pagastā. Miljons pozitīvu emociju trīs stundās, sešas receptes un arī miiiiilzīgs gandarījums par dzīviem kontaktiem.

Vēl jāpārskata pīto maizīšu recepte "Praktiskajam Latvietim". Bildes tapa, un tikko man tās būs, likšu šeit.

Vajadzētu izcept kādus pāris kg suņu cepumu un beidzot piebeigt suņu konditorejas biznesa plānu.

Laiks rit sasodīti ātri

2011-01-31T11:03:00.005+02:00

Patiešām.
Paskat, jau janvāra beigas.
Decembris aizlidoja vēja spārniem ar asti, kā jau te minēju, piparkūku mī(k)lā. Foršākā lieta, kas tapa no piparkūku mīklas, bija 3D zvani, sasieti ar smukām lentām. Bilžu nav. Toties ir vēl viens kg mīklas ledusskapī, varbūt jāizcep? Man beidzot sāk kāroties piparkūkas, decembrī jau nebija laika.

Pa starpu visam vēl esmu paguvusi 40 stundas apgūt divas svarīgas jomas - apsildīt degunu uzņēmuma finanšu vadībā un grāmatvedības pamatos. Pat eksāmenus nokārtoju, papīrus dabūju. Tas viss - caur Hipobankas administrēto ALTUM programmu. Hmm, kaut kā man šķiet, ka pārāk maz ir ļaužu, kas par šo interesējas un izmanto reālu iespēju mācīties (ja ne uzreiz kredītu ņemt, hehe).

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma ir apsveicama. Vē, ir tik vienkārši tagad nodot visas atskaites.

Pamazām, palēnām viens pasūtījums atved nākamo, nu, ko nu es te daudz filozofēšu par vispārzināmu lietu - kvalitāte nodrošina kvalitāti un kāpina kvantitāti.

Hā, labā Krista uztaisījusi Ilze`s Caramellini vizītkartes un nu arī logotipu "Divu suņu beķerejai". Urbjos cauri likumdošanai par dzīvnieku barību un visu laiku šaustu sevi, ka neesmu vēl aizbraukusi uz Jelgavu, uz Vet.fakultāti pakonsultēties ar dzīvnieku fiziologiem. Toties suņu cepumi tiek degustēti uz nebēdu, nu jau manā arsenālā ir piecas stabilas receptes - burkānu kraukšķi, tunča krekeri, jēra kraukšķi, siera kraukšķi un banānu kraukšķi. Suņiem garšo ļoti, un arī mazie suņu izstādes divkājainie skatītāji vakar Saldus suņu izstādē nesmādēja.

Visiem sekotājiem, kas interesējās par pīto maizīšu darināšanas tehniku - rīt pie manis viesosies "Praktiskais Latvietis", kopā cepsim tējas maizītes (tās, ko vācieši sauc par "Bienenstich" - rauga mīklas plātsmaize ar vārīto krēmu un mandeļu griljāžu pa virsu), rādīšu pīto maizīšu gatavošanu soli pa solim, liesim cukurgaiļus un droši vien uzcepsim arī kādu suņu cepumiņu. Fotopamācības ceru pēc tam ievietot arī šeit.

Drīz atsāksies tirdziņu sezona.
Savukārt no 11. līdz 13. februārim "Ilze`s Caramellini" un "Divu suņu beķereja" piedalīsies tūrisma gadatirgū BALTTOUR 2011 Ķīpsalā.

Un ja nu kāds izlasa un interesējas -
5. februārī - kliņģera darbnīca Ikšķilē!

Kopā mācīsimies samīcīt labu kliņģera mīklu, sagatavot vairāku veidu pildījumus, veidot dažāda veida pīnes un dekorēt gatavo kliņģeri.

Dalības maksa - Ls 10, vietu skaits ierobežots.

Pieteikšanās un vairāk informācijas - ilzescaramellini@gmail.com

P.S. Man šķiet, ka viss būs labi. Ja vien es tūlīt iešu uz virtuvi un sākšu rosīties, tad viss būs. Šodien jāuzcep kliņģeris kora meitenēm, kas mani dūšīgi apsveica pag. nedēļas vārdadienā. Tas tak labs iemesls kliņģera cepšanai, vai ne? Citu nevarēju atrast.

Aste joprojām mīklā

2010-12-09T09:03:00.004+02:00

Es ļoti cienu grāmatvežus. Ļoti, ļoti, ļoti. Apbrīnoju!
Tātad - izmantoju Eiropas Savienības piedāvātās iespējas un apmeklēju Hipobankas administrētās Altum programmas moduļa apmācību kursu "Uzņēmuma finanšu vadība". Brālis saka - sīkā, ja tu vēl arī grāmatvedību sāksi rubīt, tu vispār būsi nindzja. Nu, es nezinu, vai es jau sāku rubīt grāmatvedību, bet drusku jau sāku un drusku kā nindzja sajutos. Katrā ziņā - viens plusiņš manam topošajam biznesa plānam ar šo tiek pievienots. T.i., rakstot finanšu daļu, būs druuuusku mazāk šaizes. (Eu, lai tikai grāmatveži neiedomājas, ka viņi ir kingi tagad!!! Šak vai tak - lēmumus uzņēmējdarbībā ne jau grāmatveži pieņem!!!)
Pa šo laiku ir tapusi "Galleria Riga" piparkūku buildinga veidolā (40 x 40 x 40 cm). Esot gan tagad sākusi jukt, bet KO VAR GRIBĒT? nedrīkst lielizmēra piparkūku mājas cept no svaigas mīklas un līmēt kopā nenokaltušas detaļas. Bet ja klientam vajag buildingu ASAP? Ko darīt...
Šajās dienās jāsalīmē vēl kādas 30 piparkūku maz-mājiņas. Štukoju par visādiem latvju rakstiem, ko čukurā ierakstīt :)
Eeee, publika jopojām grib rozīņmaižu fotostāstu. Mīļie, būs, bet pagaidām aste ir piparkūku mīklā.
Ou, un šogad, šķiet, īpaši daiļi iznāca franču Ziemsvētku kūka Buche de Noel (piedodiet par nepareizrakstību!) Tā jau tas ir. Latvji bluķi velk ap māju un tad sadedzina, franči ir praktiskāki - izcep kūku bluķa formā un notiesā.
Labi, tagad eju kapāt žāvētos ķiršus ruma kūkai.

Piparkūku mīklas laiks

2010-11-21T21:36:00.002+02:00

Ir pēdējais brīdis pasūtīt piparkūku mīklu!
Mīļie, klāt laiks padomāt par Ziemsvētku piparkūkām! Ja mīklas mīcīšana liekas sarežģīta, bet lielveikalu piedāvājums biedē ar garumgaro e-sarakstu, sūti ziņu un pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu. Grauzdēšu cukuru, vārīšu sīrupu, putināšu miltus, malšu piparus, kardamonu, apelsīna miziņu un citus labumus, lai TU varētu cept gan piparkūku sirsniņas, gan būvēt pilis un būdiņas. Ķīmiju un citus mākslīgos uzlabotājus atstāsim lielražotājiem, manā virtuvē tādu nav!
Kā zināms piparkūku mīklai vēlams labi nostāvēties pirms cepšanas, tāpēc - IR LAIKS rezervēt savu kilogramu Ilze`s Caramellini saldi piparotās mīklas! Cena - Ls 4 / kg, par atlaidēm var kaulēties.
Pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu līdz novembra beigām un katram kilogramam mīklas es pievienošu mīļu dāvanu!

JAUNUMS! Šogad pieejama arī piparkūku mīkla no bezglutēna miltiem cilvēkiem ar celiakiju (Ls 7 / kg) un eko-piparkūku mīkla no eko-izejvielām.
Gribi īstu Ziemsvētku kēksu ar rozīnēm, riekstiem, aprikozēm, mēnesi mitrinātu ar rumu? - mmm, Ilze`s Caramellini vari jautāt arī to!

Par citām lietām - citureiz. Īsumā - Swedbankas cepumu izlase izdevās skaista un garšīga, un arī vācu kūkas šogad bija stilīgas. Paskat, jau gads apkārt...
Pie reizes - ievērtējiet nosaukumu "Divu suņu beķereja". Jo? Jo tāda būs. Es to izdarīšu. Nelsons un Remingtons kūst no iespējas tikt pie tunča krekera, aknu cepumiņa un "bananas", bet burkānu kraukšķi ir lieliski jebkura suņa, liela un maza, treniņiem. Vēl arī - silti no tām daudzajām nepazīstamu cilvēku vēstulēm pēc Latvijas Radio raidījuma ar Ilze`s Caramellini piedalīšos.

"Tāda es esmu" un tāda es esmu

2010-09-28T01:30:00.004+03:00

Huh, pēc Jura R. ierosmes, ar Antras R. morāliski atbalstošo plecu un Zanes D. akceptu Ilze`s Caramellini papildina mūsu kopīgo projektu - izrāžu apvienības PANNA sortimentu izrādē "Tāda es esmu". PANNA tagad arī CEP. Loģiski, vai ne?
"PANNA cep" pirmizrāde jau notikusi - mazliet klusāk, nekā varēja būt (mea culpa!), tomēr visnotaļ veiksmīgi - pupu kūkas, torsa torte un smilšu bikini izpārdošana papildināja sezonas pirmo izrādi Tukumā 24. septembrī. Ne pārāk kvalitatīvās bildes - šī emuārieraksta vizuālajās piebildēs. Bilžu kvalitāti solām uzlabot! Bet, ticiet man, vienlaikus cept torsa kūku un to vēl arī atcerēties nofotografēt, kamēr glazūra žūst, - brr, tas nav viegli.

Labi, arī tāda es esmu. Pašlaik krāsnī mufinpicas jeb picmufini. Ja es te uz brīdi pārtraucu rakstīt (eh, bet jūs jau to pat nemanīsiet), tad ziniet, ka rauju tos laukā krāsns. No rindkopas līdz rindkopai - man ir laiks tieši 20 minūtes. Maizīte prasa savu ritmu.

Viens no siltākajiem pēdējā laika notikumiem. Piektdien un sestdien pārdošanas vietu dažādošanas nolūkos iemēģināju t/c Spice tirdziņu (nu, Kalnciema ielai NEKAS nestāv līdzās). Piektdienā kāds sirms vīrs nopirka tūtu ar svaigi ceptajām pītajām rozīņmaizēm (iemācījos, iemācījos pīt purrrrrfektas pīnes! Gribat foto-mācībstundu rozīņmaižu brūvēšanā? - piesakieties tepat komentāros, kamēr nebūs vismaz 7 pēc rozīņmaizēm izslāpušu komentāru, fotomācības NE-BŪS!). Pastāvēja, parunājām par mājas tortēm un tā. Tāds foršs kungs. Sestdien uz tirgus beigām skatos - jaukais kungs uz sava riteņa brauc tieši pie manis (un man pirmā doma, vellos, vai nu nebija labas, vai bija ļoti labas, bet nupat jau pēdējās pārdotas). Kungs tā kā drusku saminstinās un saka - es jums te kaut ko gribēju parādīt (tā, domāju, MATS vakardienas rozīņmaizē. Vai prusaks. Bet NO KURIENES?). Un izvelk no rūpīgi satīta sainīša Vecu Pavārgrāmatu. "Es visu vakaru par Jums domāju." Mīļie mani, mēs abi apraudājāmies. Izrādās, viņa sieva ir bijusi konditore, un šī ir bijusi viņas rokasgrāmata. "Sargājiet to vairāk par naudiņu, man tā ir ļoti svarīga," uz atvadām klusi noteica Artūra kungs. Grāmata pie manis ir apmēram uz nedēļu un es to lasu kā romānu. AIZRAUJOŠI! Un bezgala silti. Un pa īstam. Ai, ko es te stāstu neizstāstāmo... Artūra kungs, man arī par Jums tagad jādomā. Un to ĪSTO biskvīta torti es Jums izcepšu. "Tādu, lai pat sviestpapīram iet sviests cauri!"

Svētdien savukārt cita emocija. Ikšķiles rudens gadatirdziņš. Plašā izvēlē "pulksteņi no Londonas" (citēju Martu Rībeli, "Diena"), saulesbrilles, lupatas. Un sāpīgais - dāmu kokvilnas veļu tirgoja Sirano de Beržeraks. Apkaucos. Ģimnāzistu elki tā nedrīkst darīt! NEKAD! Ne tāpēc, ka darbs apkaunojošs, bet tāpēc, ka TĀPĒC. Kāpēc Uldis Pūcītis strādāja par pārdevēju Āgenskalna tirgū? KĀPĒC? Tāpēc, ka "tādi mēs esam"? Arī tādi?

Starp citu - PANNA turpina cept. Nākamā torsa kūka un pupu kūciņas - ceturtdien Kuldīgā. Viss izrāžu saraksts - www.tadaesesmu.lv. Vairumā vietu būs arī viss iepriekšminētais pupu sortiments (Rīgā nebūs! Brauciet uz izrādēm reģionos!) Tuvākajās dienās tur parādīsies arī atbilstoša sadaļa ar bildēm. Ielūkojieties regulāri.

Ā, atcerējos. Nordic Sugar ražotā cukura pomāde ir ļoooooti laba. Rozīņmaižu glazūra iznāk klasiska. Ja jums kas glazējams, varu padalīties ar kādu kg, man vēl kādi 10 palikuši.

Labu nakti, mīļie! Picmafini ir ok, turpinu ar tām pašām rozīņmaizēm.

Kāzu torte un suņatorte. Un ALTUM

2010-09-16T23:14:00.004+03:00

Forša kombinācija, vai ne? Torte kāzām 50 viesiem un torte manam sunim dzimšanas dienā.
Kāzu torte
Lai arī man sākumā klientes vēlme likās jocīga, beigās pati biju ar sevi apmierināta. Rezultāts redzams bildē. Tā sauktais "skudru pūznis" (no pašceptiem cepumiem un pašvārīta krēma, nevis "Selgas" un iebiezinātā piena!) ar fondanta glazūru un balto šokolādi. Apmēram 7,5 kg smaga.

Torte Remī
Remī šodien dzimšanas diena. Pirmā. Mīļais suņagabals dabūja vistu akniņu torti. Lai Nelsons nebūtu bēdīgs, ka viņam dzimšanas diena tikai pēc 1/2 gada, dabūja torti arī viņš. Pazuda kosmiskā ātrumā. Abi vispirms nolaizīja virskārtu :)

ALTUM
www.altum.lv
Piedalos. Man ir laiks līdz valsts svētkiem pabeigt biznesa plānu un par velti pamācīties finanšu vadību un grāmatvedību. Ja kas, programmā naudas esot pietiekami un noteikumi tās iegūšanai nemaz nav neizpildāmi. Oi.

Riga Food
Šogad kaut kā neiepriecināja tik ļoti kā iepriekš. Kaut kā... ūj, pat nezinu, kas man pietrūka tur šogad.
Ā, vienu lietu gan piefiksēju, kas N-E-P-A-T-I-K-A. Uzrāvos uz komunikāciju prasmēs nekompetentu SIA Leipurin darbinieci. Traki, ka viens cilvēks ~ 5 minūšu laikā var samaitāt visu labo iespaidu, kas man par šiem bija izveidojies gada laikā kopš iepriekšējā Riga Food. Pē.
Toties Pūres meitene bija superīga. Izrādās, viņiem jau ir jēdzīgos iepakojumos visādi jauni pildījumi. T.sk., vaniļas krēms kafijas maizītēm, par ko man te nesen jautāja.
Ā, vēl viena labā lieta no Riga Food. Iepazinos ar lietuviešiem, kas paši maļ speltas kviešus (Dinkel). Pa to laiku, kamēr mūsu zinātnieki urbina degunus, domādami, kur dabūt lobāmo mašīnu, kur dzirnavas, kur ko, kamēr mūsu speltas audzētāji ved uz Vāciju nelobītus graudus un ved atpakaļ miltus par kosmisku cenu, tepat Pasvalē, dažus kilometrus no Grenctāles - VISS IR. Forši tie leiši, man tak viņi patīk.
Un rīsu, un griķu milti viņiem arī ir. Arī cilvēcīgos iepakojumos. Arī ar piegādi uz Rīgu vismaz vienu reizi nedēļā. L-I-E-L-I-S-K-I.

Vēl par suņiem
Uzzināju, cik LKF prasa par dalību lielajā izstādē. Nagu maucēji. Pretīgi vienkārši. Sit pušu pat Brīvdabas muzeju. Pat vairākas reizes. Pē.

Priekšauta slavinājums

2010-08-11T10:59:00.003+03:00

Pavisam nopietni, līdz savam pašreizējam vecumam ciest nevarēju priekšautus! Tagad savukārt grūti iedomāties, kā var virtuvē strādāt bez priekšauta... Forši tak! Ir, kur rokas noslaucīt. Un smukais bruncis (vai bikses), kas mugurā, arī nenošķīst ar miltiem, pildījumiem, sviestu. Un tad vēl draudzene uzšuj TĀDU priekšautu, nu, bet TĀDU!!! Smuko priekšautu lieku tirgos, parastos - mājās pie plīts. Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka konditoreja ir tik šmucīga padarīšana - vienā dienā priekšauts ir mells. Tāpēc priekšautam, ko lieto mājās pie maizes un kūku cepšanas ir jābūt 1) pietiekami lielam, 2) augstam, tā ka arī augša nosegta :D, 3) ar kādu kabatu, kur iemest mobilo telefonu, 4) bet manam sapņu priekšautam kreisajā sānā jostasvietas augstumā būtu ar klipsi piestiprināms maināms dvielītis, kur rokas noslaucīt, lai nu tas priekšauts bik tīrāks saglabājas.
Vēl esmu iemanījusies beidzot, ka ROKAS MUTĒ BĀZT NEDRĪKST! Elementāra lieta, bet nemaz nav viegli visu laiku ar pirkstu neiebraukt kādā bļodā, kaut ko pašņakarēt, kaut ko palaizīt. Higiēna paliek higiēna.
Ieva vakar sabildēja mājās esošos tortu un kūku dekorus "mīlētājiem". Pie manis tos var nopirkt pa vienam ;) atšķirībā no lielajām bāzēm, kur jāņem visa lielā kaste. Re, te var ielūrēt.
Kas tad vēl pēdējā laikā TĀDS? Ā, atcerējos, kaifoju joprojām par Kalnciema ielas tirdziņu. Nākamais - rīt, 12. augustā no plkst. 16, vakarā pēc tirgus - Karaliskā improvizācijas teātra izrāde.
Arī Skultes tirgus ir ļoti labs (jā, jā, arī tāpēc, ka praktiski bez konkurences). Par ideju braukt uz Skulti atkal paldies draudzenei! Pie viena Skultē satiku skolasbiedru, kas man līdzās tirgojās ar pienu un piena produktiem, fooooooorši! Futbolējām klientus viens pie otra. Sabaroju viņu ar pīrāgiem, lai nepukst, ka es, nezinīte, viņa vietā nostājusies (hmmm, uz asfalta NEKAS nebija rakstīts, ka tā Jāņa vieta).
Savukārt sestdien, 14. augustā Rīgā uz AB dambja - "Madaras" ekokosmētikas vārda dienas pasākums, kur būs arī tirgus, mani uzaicināja, būšu klāt.
Hmm, un vai šo lasījāt?

Tirgus pieredze

2010-07-13T12:38:00.002+03:00

Vasara pilnā sparā, principā - vislabāk būtu kopā ar abiem suņiem sēdēt kādā ēnainā upes vai ezera malā, mērcējot kājas ūdenī, nevis pie cepeškrāsns...
Nu man ir sakrājusies šāda, tāda pieredze par gadatirgiem, dalos.

Brīvdabas muzejs. Šobrīd domāju, ka NEKAD VAIRS, vismaz ne par 55 latu dalības maksu. Nožēlojama ir muzeja atbildīgo darbinieku spēja komunicēt ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Nekompetence un galīgs sviests. Viss beidzās plusos, bet tas nebija tā vērts.

Salaspils Botāniskais dārzs. Man paveicās, es jūnija tirdziņā biju gluži vai vienīgais konditorejas tirgotājs, vismaz - mājražošanas izpratnē. Ar Iļģuciema maiznīcu grūti konkurēt apjomu dēļ, bet pircēji ievērtēja mani - mazo ražotājiņu. Svarīgi arī nodibināt labas attiecības ar kaimiņiem, tad vismaz laiks paskrien ātrāk, ja pircēji nenāk. Pārliecinājos, ka ļaudīm patīk neanonimitāte, manā gadījumā - pietiekami pamanāms uzraksts "Ilze`s Caramellini".

Ikšķiles Zāļu tirgus. Fui un pē Ikšķiles domei, kas kārtējo reizi galvenās vietas ierāda zeķu, krūšturu un saulesbriļļu tirgotājiem, - pat pirmsjāņu tirgū. Man atkal pircēju netrūka, tapa notirgoti arī pirmie suņu kārumu paraugi.

Lielvārdes Zāļu tirgus. Pierādījums, ka galvenais ir NENOSLINKOT. Lai arī iepriekšējā dienā biju jau norāvusies pa Ikšķiles tirgu, tur jauniegūtā paziņa, kas tirgo Skrīveru gotiņkončas, samudināja mani braukt 23. jūnija rītā (!!!) uz Zāļu tirgu Lielvārdē. Fui arī Lielvārdes tirgus rīkotājiem par nospiedošo zeķu un plastmasas krāmu pārbagātību, bet es jau atkal ne par ko nevaru sūdzēties. Biju vienīgā ar konditoreju. Pīrāgi pazuda, ka ne apgriezties nepaspēju. Mandeļu kūka arī. Maize arī. Viss pazuda. Plus vēl iegūti patīkami kontakti, kas varētu izvērsties tālāk. Plus - iegūts personisks uzaicinājums uz labdarības pasākumu + amatnieku tirdziņu Lēdmanē pa Pēteriem.

Lēdmane. Tautas universitātes atbalsta pasākuma amatnieku tirgus. Uiii, tas bija skaists pasākums. Iedvesmojošs. Tirdziņā piedalījās TIKAI organizatoru uzaicināti tirgotāji, arī Ilze`s Caramellini. Kopā četri tirgotāji :). Un vairāk par pītiem groziem, linu galdautiem un rotaslietām lēdmanieši gribēja ĒST. Es atkal priecīga! Drusku gan palika maizīte pāri, to pa ceļam ievedu Ķeguma sociālās aprūpes centrā, lai vecīšiem prieks pa Pēteriem.

Kas cilvēkiem garšo? Čiabattas maize patīk, gan parastā, gan ar piedevām. Pilngraudu maizīte arī. PĪRĀGI!!! Cep, cik gribi, tie tiek izpirkti vienmēr. Mmmm, bet nu ir laba man tā recepte, ir! Lielie smilšu cepumi, protams, patīk bērniem, un vecāki tos mīļuprāt pērk, - vismaz kaut kāda pārmaiņa pēc mūžīgajām gadatirgu piparkūkām.

Un tagad par svarīgo :)
Ceturtdien, 15. jūlijā Ilze`s Caramellini pirmo reizi piedalās Kalnciema ielas tirdziņā. Būs maize, pīrāgi, cepumi, kūkas. Nāciet un atbalstiet!

Meklēju elektriķi un pārdevēju

2010-05-25T12:18:00.003+03:00

Fui, cik noputējis blogs :)) Noslauku putekļus un rakstu atkal.
Šobrīd esmu atmetusi telpu meklēšanu. Tur, kur es gribu, nav tā, ko es gribu, nav par to cenu, kādu gribu, un tā. Turpinu dzīvot uz privātiem pasūtījumiem un gadatirgiem.

Nopirku mīklas mīcītāju. Konditorejas dievs mani mīl, iedeva man iespēju nopirkt to "betonmaisītāju" ar 50 % atlaidi (loterijā vinnēju!). Taču tagad vajag elektriķi, kas to daiktu pieslēdz pie "Ķeguma", jo TĀDU štekeri es vēl dzīvē neesmu redzējusi.

Izturēju atlasi dalībai Brīvdabas muzeja gadatirgū, tagad meklēju pārdevēju, kas mani varētu aizvietot 5. jūnijā, kamēr pati dziedāšu Dobelē Kurzemes dziesmusvētkos.

Kas vēl? Izcepu 2000 sviesta mīklas cepumus Swedbankai. Ejiet 30. maijā uz filiālēm, ziedojiet labestības dienas akcijai, varbūt jums arī iedos ;).

Un ceturtdien gatavoju degustāciju ar Zaļās karotītes produktiem. Ņamma.

Lieldienu zaķi, šokolādes olas, burkānu mafini...

2010-04-01T18:30:00.003+03:00

Svētdien - Lieldienās - Daugavas muzejā Doles salā ikgadējais pasākums ar olu ripināšanu, šūpošanu, staigāšanu ar koka kājām, zaķu tvarstīšanu un visādu citādu ņemšanos. Šogad jaunums - "Ilze`s Caramellini" tirgosies ar Lieldienām atbilstošiem kārumiem. Brauciet atbalstīt!
Iedvesmai - pāris bildes no pēdējā laika veikuma.

Dina dalās ar mani, es - ar jums

2010-03-13T21:36:00.003+02:00

Šī diena atkal pagāja konditorejas mācībās kopā ar Dinu Giru no "Kaļķu vārtiem". Diena izcila, cepām maizi (maizes) un kišus, bet beigās, kad viss jau bija beidzies, vajadzēja palīdzēt Dinai fiksi sasmērēt un sadekorēt trīs kūkas labdarības pasākumam.
Bet ne par to šoreiz stāsts.
Stāsts par to, ka īstu meistaru acīmredzot raksturo prasme un spēja dalīties. Dinas uzdāvināto kliņģera recepti es varētu ierāmēt un pielikt pie sienas kā talismanu. Un ne jau tāpēc, ka šai receptē būtu kaut kādi īpaši noslēpumi atklāti, bet tāpēc ka tas vienkārši ir forši - izņem no savas lielās mapes kliņģera recepti, ar roku rakstītu, un uzdāvini vienam džondžikam. Kursu laikā nepaspējām izcept kliņģeri? - tam paredzēto termoizturīgo vaniļas pildījumu iedalām džondžikam (ārpāc, es tak jau sen gribēju izmēģināt šamos Pūres izstrādājumus, bet pirkt 5 kg spaini, nezinot, vai mācēšu, nebija drosmes. tagad ir 1/2 kilograms un vēl arī Dinas padoms). Palika pāri lielā biskvīta plāksne? - sarullējam un iedodam līdzi džondžikam. Džondžiks atnāk mājās, sakuļ putukrējumu, tajā iemaisa izkausētu banānu šokolādi, piegāž klāt laima sulu un trīs sagrieztus banānus, visu izmaisa, biskvītu (aklai vistai grauds!) samitrina ar sīrupūdeni, pārsmērē ar dižbrūkleņu zafti, pa virsu to šoko+putukrējumu, satin un noliek vēsumā. Vāks, cik šausmīgi garšīgi!

Ja kas, ideālā biskvīta noslēpums ir proporcija: 1 ola + 35 g cukura + 35 g miltu. Multiplicējam atkarībā no plāts lieluma (manai 45 x 35 cm plātij ņemu 4 - 5 olas, iznāk forši plāns biskvīts), saputojam olas ar cukuru, iesijājam miltus, izmaisām, lejam uz izcepampapīrotas plāts un cepam ~ 180 grādos ~ 10 - 15 minūtes. Pēc tam varam rullēt ruletes, griezt ripas un taisīt tortes vai vienkārši taisīt tortes, neko negriežot. Tas pats putukrējums + šokolāde (+ kapātas mandeles, sagriezti kons. persiki, ananāsi, banāni, jebkas) ir ļoti labs pildījums gan biksvītam, gan tortēm - šokolāde putukrējumu savelk un satur kopā.

Vāks, un rīt no rīta es cepšu tētim Lielo Kliņģeri. No rīta tāpēc, lai aizvestu siltu. Kliņģeris ir jāēd silts.

P.S. Vajadzētu, protams, arī pakomentēt 1) piemērotu telpu trūkumu, 2) kā vecu sētu izgāzušos valdības atbalsta programmu mikrozuņēmumiem, bet to ne šodien. Esmu iedvesmota.

Citēju Pārtikas un Veterināro dienestu

2010-02-16T10:06:00.003+02:00

"2010. gada 15. februārī veikta uzņēmuma pirmsreģistrācijas pārbaude. Konstatēts, ka mājražotāja ražos cepumus, rauga mīklas izstrādājumus bez krēma, sklanduraušus, smilšu mīklas izstrādājumus, cepumus ar kondensētā piena krēmu. Mājražotāja nav uzsākusi ražot produkciju tirdzniecībai. Uzņēmuma telpas - virtuve ir viegli kopjama, ar atbilstošām darba virsmām. Ieteikt uzņēmumam "Ilze`s Caramellini" piešķirt pārtikas uzņēmuma reģistrācijas numuru.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kopš vakardienas "Ilze`s Caramellini" drīkst pilnīgi legāli ražot minētos izstrādājumus tirdzniecībai. Pieņemu apsveikumus un pasūtījumus ;)

Mans viedoklis par PVD sakarību atkal guva apstiprinājumu dzīvē. Vēl tikai jāveic ūdens analīzes (reizi divos gados), jāizstrādā cepamā pulvera lietošanas pamatojums (!!!), jāizstrādā deratizācijas pasākumu plāns (piedāvāju iesaistīt savus trīs kaķus...) un vēl jāsakārto daži sīkumi 1/2 gada laikā. Mīlīgi.

Mācos jaunas lietas

2010-02-13T20:51:00.004+02:00

Šī diena ir pavadīta LIELISKI!!! - pēc olimpisko spēļu atklāšanas nakts miegaina devos uz Rīgu, lai pie Kaļķu vārtu konditores Dinas Giras apgūtu marcipāna dekoru, marcipāna pārklājumu un cukura mastikas veidošanu. Šis pasākums lieliski sakrita ar manu nepieciešamību pēc nedēļas cept kūku 70 personām ar īpašu zīmējumu virsū - par šo ziņošu pēc nedēļas!
Tu dzīvo, dzīvo, tu ik pa laikam izcep kādu kūku, tev liekas, ka tu jau kaut ko zini (un patiesībā - zini arī), un tad laikam svarīgākis ir nepazaudēt to sajūtu, ka jāmācās ir joprojām un visu laiku, nepārtraukti.
Viss pārējais - pievienotajās bildēs. Visu tur redzamo taisīju PATI, PATI, PATI, lieliskas meistares pieskatīta.

Bildē redzamā kūka - biezpiena - maskarpones kūka, ko manējie vakarā atzina par izcili labu (Guntaram gan negaršo marcipāns):
biskvīts, biezpiens, putukrējums, maskarpones siers, želatīns, cukurs, noformēšanai - marcipāns ar cukuru un cukura glazūra.
1 biskvīta ripu samitrina ar cukura sīrupu, izlīdzina 1/2 no biezpiena krēma (biezpienu samaisa ar sieru un putukrējumu, kam pievienots cukurs un kurā iemaisīts izkausēts želatīns), uzliek otru ripu, ko arī samitrina ar sīrupu, uzliek otru 1/2 krēma, trešo ripu, kārtīgi iespiež, ar atlikušo krēmu nolīdzina sānu malas, liek ledusskapī uz kādu brīdi, lai sastingst. Pa to laiku marcipānu ar cukuru starp divām plēves kārtām (vai vēl labāk - diviem silikona paliktņiem) izrullē lielā ripā (biskvīta diametrs + malu augstums + neliela uzlaide drošībai), to uzmanīgi klāj uz kūkas, piespiež. Tālāk - pēc izvēles - vai nu dekorē šo pēc vēlmes un iespējām (piemēram, ar marcipāna figūrām, augļiem etc.), vai arī no Royal Icing pagatavo glazūru, ar ko pārklāj kūku, - šis ir tas variants, kas redzams bildē. Dekorē.
Ko es nezināju? - piemēram, to, ka marcipāna pārklājuma tortes nedrīkst likt ledusskapī. Arī pūdercukura glazūras pārklājumus ne.

Sarkanā roze uz kūkas veidota ar rokām no iekrāsota marcipāna, dzeltenīgā roze uz dekoru šķīvja - no neiekrāsota marcipāna, bet pēc izveidošanas bik iepūderēta ar pulverveida pārtikas krāsu. Pārējās marcipāna figūras veidotas no iekrāsota un / vai neiekrāsota marcipāna, izmantojot silikona formas.
Koši baltā roze veidota ar rokām no cukura mastikas masas.

Man ir jaunas attiecības...

2010-02-02T19:06:00.004+02:00

... ar valsti. Šodien iegriezos Ogres PVD un pateicu valstij, ka gribu kļūt par mājražotāju. Tas nu tā kā būtu pirmais solis legalizēšanās virzienā. Tagad valsts zina, ka to visu es gribu saukt par Ilze`s Caramellini (sassssodīts, vajaga logo!), un tagad valsts 10 dienu laikā ieradīsies pie manis ciemos, lai iepazītos ar "ražošanas platību". Lūk. Un pēc tam man izsniegs APLIECĪBU. Vīmandieniņ, viss kļūst nopietni. Starp citu, valsts bija ļoti laipna un izklausījās iepriecināta, ka es tāda aktīva. Vienmēr esmu PVD uzskatījusi par vienu sakarīgu iestādi. Tā tas bija Valmierā, un tā tas ir Ogrē. Reāli palīdzīgs iestādījums, kur ar servisa domāšanu viss kārtībā.
Noklausījos stāstu par simfoniskā orķestra vijolnieci, kas kā mājražotāja cep piparkūkas. Galvenais viņas noieta tirgus esot orķestra kolēģi.

Turpinu urbties cauri tehnoloģiju grāmatai no Vācijas, gūstot lielāku skaidrību par nepieciešamā aprīkojuma specifikācijām, par to, kā panākt maizes garozai lielāku kraukšķīgumu un par rauga vairošanos un tā. Droši vien brālim taisnība, sakot, ka nozarē, kur visi vadās pēc vienas "rokasgrāmatas", ar nedaudz piestrādāšanu var kļūt par jomas ekspertu, hehe. Un tā nu šodien saņēmu zvanu no kādas sievietes Ventspilī, kas grib no manis mācīties vācu maizes un kūku cepšanas gudrības. Jo, lūk, kāds no Latvijas vācu sabiedrības viņai esot izstāstījis, ka esot tāda Ilze, kas to visu zina. Kas man atliek - pie nākotnē darāmajiem darbiem ierakstām atslēgvārdu "franšīze". Uģi, ja tas notiks, tu būsi vainīgs:)).

Kāda nu tur bija tā NLP tehnika? - iedomājamies maksimālo rezultātu, kādu gribam pēc x gadiem, un tad domās kāpjamies atpakaļ un skatāmies, ko esam darījuši, lai to sasniegtu.

Šodien beidzot ieviesojos pie otra nozīmīgā* beķereju apgādātāja ar labām izejvielām - uzņēmuma LaNordija, kur, piemēram, var iepirkt par vairumcenu aukstajiem galdiem izmantojamās vafeļu karotītes un citus neitrālas garšas izstrādājumus fingerfood pagatavošanai. Tā arī šoreiz bija mana galvenā interese, jo ceturtdien jāservē uzkodas vienai bankai ;). Bet labākais ieguvums - LaNordijas sortimenta saraksts ar visām cenām, kas nekur citur nav atrodams. Burtiski izdīcu.

Pats smieklīgākais šodien - tā kā arī mājražotājiem tiek ieteikts, lai receptūra būtu kaut kādā pārskatāmā veidā apkopota, tad iebraucu kancelejas preču bodē un nopirku šausmīgi smuku mapīti ar tēmu sadalītāju, dikti jauku rūtiņu papīru un vēl kaut kādus štruntus. It kā man nebūtu kādas 7 recepšu mapes jau mājās... Kā tāda ģimnāziste, kas, ejot uz pirmo randiņu, nopērk jaunu matu sprādzi (kuru neviens tā arī nepamana, ja kas. Toties TĀ APZIŅA!) Daudz svarīgāk tagad ķerties pie virtuves pārkārtošanas, lai atbilstu virtuves "labturības" prasībām.

Ā, vēl. Viss sakrīt. 25. februārī eju turpat PVD uz semināru par paškontroles sistēmu pārtikas aprites uzņēmumos un par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas apritē. Par to man iedos papīru, ka esmu gudriniece, un, re - viena svarīga valsts prasība arī būs izpildīta. Tas noteikti noderēs gan praktiski, gan arī no papīra viedokļa, kad tikšu līdz reāla uzņēmuma darbam.

Lai iepriecētu katru, kas izlasījis šo ierakstu līdz galam, - lūk, pagājušās nedēļas nogalē cepu pasūtījuma kūku. Tajā bildē - tā ir viņa, skaties un priecājies!

Un lai iepriecētu sevi - es zinu, kur pasūtīt nātrija hidroksīdu, kas nepieciešams brēceļiem!

* pirmais ir "Raugs un citas preces" Dzelzavas ielā.

Sasniegtais iedvesmo

2010-01-25T16:10:00.002+02:00

SORTIMENTS - tāds ir mana izaicinājuma vārds. Ar ko es atšķiršos? - sortiments būs viena no atšķirības zīmēm
Pāris dienas pavadīju, ierakusies maizes ražošanas tehnoloģijās - no Vācijas pasūtītā grāmata ir kas krietni vairāk par "jaunā konditora rokasgrāmatu", he, vismaz receptūras citas.
Mieru nelika un nelika brēceļi - jau kopš tā brīža, kad vācietis Sylvio man pajautāja, vai es arī tādus varu sacept. Lūk, ko nozīmē kodēšana, es viņam toreiz teicu, ka varu arī brēceļus, cik tik uziet. Nu, tā. Izrādās, es patiešām protu cept arī brēceļus. Šodien vienu porciju izcepu un nonācu pie secinājuma, ka ne vienmēr pirmie kucēni jāslīcina. Protams, tie vēl būs jāuzlabo, vajadzētu dabūt bik lielākus un bik trauslāku garoziņu, vēl poraināku mīkstumu, bet PRINCIPĀ es māku cept brēceļus. Jāeksperimentē ar krāsns temperatūru. Vēlāk nobildēšu, ja Ieva visus nepaspēs apēst ("Mammu," viņa teica, "šitie ir tādi, kā mēs Vācijā ēdām!")

Ļoti vajag

2010-01-13T19:58:00.007+02:00

Ļoti vajag domāt par visa tā pasākuma logotipu, JO - auksto galdu pasūtījumi joprojām nāk, ir pienācis laiks tos noformēt ar domu par nākotni.

Ja kādu tas interesē - strādāju pie sortimenta idejām (ir, nevaru sūdzēties, bet par ieteikummiem priecāšos). Tā teikt - ar kaut ko taču būs jāatšķiras (skat. iepriekšējo ierakstu par "Jaunā konditora rokasgrāmatu"). Strādāju pie idejas apraksta; kāds to varbūt aptumsuma brīdī sauks par biznesa plāna uzmetumu. Doma par telpu meklēšanu šobrīd jāatliek traumētā ceļgala dēļ - ar ģipsi nekur tālu neaiziesi. Bet gribētos gan.

Starp citu, beidzot ielādēju vados Eņģeļu bildes. Iešu lūkot, kā tās te ielikt, lai arī citi var papriecāties :) Vēl prieku sagādāja fakts, ka Dace aizgāja uz banku un viņai tur iedeva Eņģeli... Re, cik maza pasaule!

Un vēl es savā jocīgajā maizes aparātā izcepu saldo maizi, katram gadījumam arī to bildi vajadzētu apskatīt, vai ne?

Piebilde

2009-12-30T10:41:00.001+02:00

Vēl vienu konditoriski beķerisku jaunumu atcerējos - uzdāvināju sev Ziemsvētkos grāmatu "Jaunā konditora rokasgrāmata". Diezgan smieklīga. Tak tagad vismaz ir versija, kāpēc visās Rīgas konditorejās sortiments ir tik līdzīgs :))

Starp diviem svētkiem

2009-12-29T22:22:00.002+02:00

Vaiii, pati sev izlūdzos piedošanu par pazušanu...
Lūk, manas pēdējā laika konditoriskās aktivitātes:
- lai arī samazinātā formātā, tomēr arī šogad notika Lielie Cepumsvētki. Bijām divatā ar Lailu, un tomēr laikā no pl. 11 līdz pl. 20 izcepām 16 šķirņu cepumus. Labā marcipāna smilšu cepumu recepte nekādi nedevās rokās, tie šogad izpalika, karamelīnī SPECIĀLI necepu, bet mani favorīti šogad - veseli trīs. Vaniļas cepumi ar šokolādes glazūru un pistāciju riekstiem; makadamijas riekstu cepumi un "sniega bumbas" ar citronu glazūru un kokosriekstu skaidiņām. Nupat atcerējos, ka otrā ledusskapī kaut kur jābūt vismaz trīs mīklām, ko nepaspējām izcept... He, rītdienas plāns skaidrs :))

Lūk, vaniļas cepumi ar šoko un pistācijām:

Produkti
250 g miltu
125 g cukura
2 olu dzeltenumi
150 g sviesta
125 g maltu mandeļu
1 paciņa vaniļas cukura

100 - 150 g tumšās šokolādes
2 ĒK sviesta
Pistāciju rieksti apkaisīšanai

Gatavošana
1. Visas mīklas sastāvdaļas samīca gludā mīklā, liek ledusskapī uz 1 stundu. Izrullē, sagriež rombos (lai cepumi būtu vienādāki, tomēr izmantoju formu - lāsītes, ~ 3 x 2 cm).
2. Cep pie 220 grādiem ~ 10 minūtes.
3. Ar izkausētu šokolādi, kas sajaukta ar sviestu, cepumus salīmē pa diviem kopā. Vienu stūrīti (manu "lāsīšu" gadījumā - apaļo galu) iemērc glazūrā, pēc tam - sakapātās pistācijās. Ļauj sastingt.

- nākamā kulināriski beķeriskā aktivitāte - pīrāgi uz Ziemsvētkiem. Rauga mīklai pieliku arī nedaudz ierauga (nopērkams Gemosā), mīkla bija izcili gaisīga un gatavās maizītes ieguva papildu spēju pretoties izkalšanai - ILGĀK SVAIGS!

- šodien, oi, gandrīz vai kauns atzīties... nopirku maizes cepamo automātu :)). Pirmais eksperiments - ciabatta no Sky pirkta gatavā miltu maisījuma. Baigi garšīgi! Otrais eksperiments pašlaik ir aparātā - baltmaize parastā. Man nepatīk tas caurums apakšā, kas maizē paliek no mīklas maisītāja, tāpēc pēc mīklas samīcīšanas fāzes pacentos izķeksēt to mīcītājspārnu ārā. tam taču nekādi nevajadzētu ietekmēt maizi, vai ne?

Beķereja, beķereja. Dace nesen atsūtīja pāris adreses, kur varētu iet izlūkot telpas. Turu viņu pie dziesmas, ceru parīt - gada pēdējā dienā paklīst pa Rīgas centru. Galvā perinās arī pāris idejas sortimentam. Uiuiui, man vajadzēs labu, ļoti labu iepakojuma štukotāju!

Tāda sajūta, ka kaut kam ir jānotiek. Un jānotiek tuvākajā laikā. CIk tad ilgi var sēdēt un cept automātmaizi???

520 maisiņi

2009-12-13T14:04:00.003+02:00

Nu, tā. 3500 eņģeļi plus ~ 100 rezervisti ir dzemdināti. Ar salauztu mīklas rulli, piepampušām rokām (vellos, kā var sāpēt rokas!!!), pēdējās trīs naktīs gulētām ~ 4 stundām (kopā, kopā pa visām trim naktīm), derdzīgu cukura glazūras salkanumu uz sejas, matos, uz grīdas, uz visa iespējamā :)
Glazēšana ir viena traka padarīšana, es jums teikšu. Jo cietāk glazūra, jo ātrāk tā žūst (un eņģeļi ir pakojami). Un - jo cietāka glazūra, jo vairāk sāp rokas. Un vēl izrādās, ka uz galda izžuvusi un sadrupusi pūdercukura glazūra ir asa kā smilšpapīrs.
Taču nu jau Lielaam Piparkūku maratonam ir redzams gals - rītdien vedu pasūtītājam 520 maisiņus ar mazajām piparkūkām. Un tad viss. Un tad kādu gadu piparkūkas lūdzu nepiedāvāt :)
Interesanti, ko es darīšu rīt pēcpusdienā?

***

2009-12-08T09:58:00.002+02:00

Salauzu mīklas rulli. Neprasiet, kā tas vispār ir iespējams.

Palicis izcept ~ 400 eņģeļus un kādus 700 noglazēt.
Toties es zinu, cik ir 2500 gatavi eņģeļi. Katra vēdera preses šķiedriņa, katrs plaukstu muskulis zina, uh, cik labi zina!

Bet vispār - gribas atgriezties pie tēmas par telpu meklēšanu. Tagad jau katrs, kam nav slinkums, ver vaļā beķereju...

Bet Tam, kurš šorīt publiski skandēja Caramellini vārdu - buča no manis. Atkal silti.

Eņģeļi kļūst par personībām

2009-12-02T00:49:00.002+02:00

Šodien noglazēju 724. eņģeli, un viņš man patika. Kad tādam plakanam, brūnam cepumam ar pūdercukura glazūru uzzīmē spārnus, viņš ir gatavs lidot (un pavisam citu jēgu iegūst mans jociņš par to, kāpēc pirms kora uzstāšanās jāuzkrāso lūpas, - tāpēc, lai ir ar ko dziedāt). Kamēr viņi nebija glazēti, man radās aizdomas, ka eņģeļi ir dēmoni. Fū, rītvakar pirmajam tūkstotim jau būtu jādodas uz banku. Urrā, un mamma rīt brauc man palīgā.
Pa šo laiku - biju Ventspilī klausīties dzīvajā Kulakovu/Weidenbaumu, bet pēc tam dziedāju pie Brīvības pieminekļa. Tad vēl mani eņģeļi mazliet palīdzēja nākt pasaulē mazajai Ilonas un Matīsa meitiņai Norai (piparkūku mīklas rullēšana, izrādās, arī ir labs dzemdību stimulators!)"Ausma" nosvinējusi 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Guntars arī nosvinējis dzimšanas dienu. Ir tapis pagaršots mans sidrs (drusku par stipru, bet vispār labs. Kaut kad jātaisa prove, vai var arī citiem dot, pagaidām bail par sekām, he). Vēl pabiju Talsos, Saldū un Ķekavā, semināru rīkošanas darbiņš dzīvo savu patstāvīgo dzīvi un galvassāpes nerada.
Noteikti ir noticis vēl kaut kas, bet šobrīd es to neatceros. ZInāmā mērā tas tātad nemaz NAV noticis.
Dzīvot pa māju un cept / glazēt cepumus ir nāvīgi patīkami. Nauda ietaupās, jo slinkums iet uz veikalu, pie kam ledusskapis izrādās pilns ar sasaldētiem pašu dārza labumiem. Teļa ribas ar sviesta pupām un burkāniem sinepju marinādē pārspēja cerēto. Savukārt no rīta aizvest Ievu uz Ogri liekas tāda patīkam ekskursija. Datoru ieslēgt vispār negribas, uz telefona zvaniem atbildēt - arī ne.
Toties palīdzība eņģeļprojekta uz-priekšu-virzīšanai joprojām tiek pieņemta.
Viss ir kārtībā.

Izsludinu vispārēju mobilizāciju!

2009-11-16T14:02:00.002+02:00

Lieta kļūst nopietna...
Imperators palielielinājis terrakotas armijas izmērus par 1500 vīriem, t.i., kopā 3500 piparkūku eņģeļi. ja šo lasa kāds, kas ir gatavs par naudu savā virtuvē no manis dotas mīklas un ar manām formām cept eņģeļus (ar manu mājas krāsni ātrums ir 30 - 35 eņģeļi stundā), piesakieties nekavējoties. Būšu pateicīga. Nopietni :)

Terrakotas armija

2009-11-15T19:17:00.003+02:00

Eiforija turpinās. Šodien - galvenokārt tāpēc, ka vakar AUSMA kļuva par E.Dārziņa koru konkursa uzvarētāju sieviešu koru grupā. Sūrs darbs - salda maize.
Šodien septiņās stundās izcepu 219 piparkūku eņģeļus, ja neskaita dabisko atbirumu - bik par daudz piedegušos un tos, kam nolūza galvas. Sakrāmēti kastē, tie tagad spēlē tādu dīvainu ritmu, dzīvo savu dzīvi... Man viņi patīk neglazēti ja man butu teikšana, es viņus atstātu tādus kā ir - bez glazūras nimba un baltiem spārnu galiem.
Piekusa rokas, rullējot cieto mīklu, un kājas - stāvot visu laiku. Nav tak pierasts. Toties noklausījos visu Latvijas Radio 1 programmu no 12 līdz 19.
Esmu priecīga, ka Anita piekrita piedalīties cepšanā, viņa pirmajā naktī esot izcepusi 120 brūnos vīreļus. Toties Lauris ceps mazās piparkūkas.
Re, cik labi, ka ir draugi!

Vācu kūkas

2009-11-12T18:44:00.002+02:00

Izrādās, protu cept tipiskas vācu plātsmaizes. Droši vien par to šaubījos tikai es pati :)) Pag. naktī sacepu 20 kg dažādas - Bienenstich ar vaniļas pudiņu, Tīringenes drumstalkūku, sviesta kūku ar mandeļu griljāžu, ābolu drumstalkūku. Jācer, ka TIEM CILVĒKIEM viņas garšoja. Mājinieki vismaz slavē.
Atziņa: ja tu gribi cept patiesām labas plātsmaizes, tad ne mazāk svarīgs par labiem produktiem ir labs cepšanas rāmis. Kā es bez tāda esmu nodzīvojusi līdz saviem cienījamiem gadiem??? Nesaprotu. Nepatīk man tradicionālās plātsmaizes ar izplūdušām, nolaidenām malām, kur sanāk vismaz pāris cm no katras malas nogriezt nost, lai sanāktu smuki gabaliņi. Toties tāds rāmis, ko uzliek plātij un piepilda ar vajadzīgo mīklas daudzumu, nodrošina, ka kūkai ir perfektas sānu malas.
Piparkūku pasūtījums pieaudzis... Bez eņģeļiem vajag arī mazās graužamās. Jē.
Toties cerību uz TĀM TELPĀM nākas atmest - 200 m2 divos stāvos (nemaz nezināju, ka tur tāds pagrabs), 4000 EUR mēnesī. Šķiet, kādam tur viss nav labi ar realitātes sajūtu, heh. Bet nu man jau arī tik daudz nevajag. Jāmeklē citas.

Slava Jānim!

2009-11-10T22:38:00.003+02:00

Slava Jānim no LLU Lauku inženieriem!!! Man ir brīnišķīgi skaisti trīs eņģeļi, smalki nostrādāti, ar foršiem rokturiem, perfektām salaiduma vietām, nu, tādi, PIEDOMĀTI.
Izcepu pirmos paraugus. Eiforija turpinās.

Par beķereju nav laika domāt - jāmīca!

2009-11-09T14:53:00.004+02:00

Fū, pirmie 60 kg piparkūku mīklas aiz muguras. Zināma eiforijas sajūta! Pie trešās porcijas izstrādājas noteikta secība, visas garšvielas no maisiņiepakojumiem pārceļo uz plastmasas kārbām, katrā iekšā karote, cukura maiss pa kreisi, sviesta klucis pa labi, nazis šur, bļodiņa tur, pipari te, radio ieslēgts. Miltu iesvēršanā un sviesta porcionēšanā iemanījos gandrīz uz gramu (bet līdz šim veikalos esmu dažkārt brīnījusies, kad palūdzu pārdevējai nogriezt 200 g šķiņķa un viņa nogriež 203 vai 199 gramus...). Lielajā beramproduktu "lāpstā" ir gandrīz precīzi 500 g cukura, bet farīns vispār nav jāsver, to bez manis jau veikli izdarījuši cukura fasētāji. Mmmm, paldies viņiem par to, viena svēršana atkrīt.
Uzslava Balticovo plastmasīgajam olu iepakojumam. Uzmetu olu kastei virsū ~ 25 kg sviesta kluci, pie kam - ar stūri. Man kājas, protams, bija stīvas, ka nāksies lasīt čaumalas no kulteņa ārā, bet nekā! Bik ieplīsa viena ola, pārējām pilnīgi nekas.

Un tagad es tā sāku domāt. Vai man vispār šiem 2000 eņģeļiem ir vajadzīgs mīklas maisītājs? Šķiet, ka nav, es pati esmu labs maisītājs! Caurmēra jauda - 1 kg piparkūku mīklas piecās minūtēs.
Drusku smeldz delnas no mīcīšanas, toties visa māja smaržo.
Rīt būs gatavas eņģeļformas. Viena blasītāja* nosauca to par "pingvīnu sajūtu". Jā, tā ir pingvīnu muguras sajūta, tā siltā.

* Blasītājs ir bloga lasītājs

Farīna cukurs

2009-11-07T21:36:00.003+02:00

Iepriekšējais ieraksts izraisījis jautājumu no vairākiem lasītājiem par to, kas ir farīna cukurs.
Jūs jautājat, es atbildu :))
Farīna cukurs ir neattīrīts, nerafinēts cukurniedru cukurs, kam, šķiet, pievienots sīrups. Mitrs, tumši brūns, smaržo pēc karamelēm, mazliet rūgtens un smaržīgs... Izcili piemērots piparkūkām, visām medus mīklām, maizes cepšanai, dažādai smalkajai konditorejai - cepumiem. Piemēram, maniem mīļajiem karamelīnī.
Attaisītu paciņu jāglabā cieši noslēgtu, lai cukuriņš nesacietē un neizgaro viss labums. Latvijā labākais pieejamais (ka tikai ne vienīgais) ir Dansukker farīna cukurs.

Starp citu, ja kāds vēlas rudzu bīdeļmiltus, man ir šobrīd 20 "lieki" kilogrami, - Rīgas Dzirnavnieks pārdod tikai 40 kg maisos, man akūti vajadzīgi tikai 20 kg. Cūkas cepetis rudzu mīklas mētelī? Skrandu lauši (nu, jūs jau saprotat)? Rudzu miltu speķa pīrāgi? Karašas? Maizīte?

Sociālo tīklu spēks

2009-11-06T21:28:00.002+02:00

Sociālie tīkli patiešām ir visvareni! - esmu atradusi cilvēku, kas laipnā kārtā gatavo manas eņģeļu formiņas. Idejas, kā tikt pie vajadzīgās formas eņģeļa, bija vairākas (un vairums no tām radās ne jau manā paurī), bet īstenojas pašlaik tā, kuru vienkārši pasviedu gaisā. Ziniet, kāda sajūta pārņēma? - ka mēs esam labi. Ka mēs viens otram palīdzam. Ka daudzi šobrīd ir gatavi darīt kaut mazus darbiņus, bet DARĪT. Tas priecē sirdi :)
Šodien nodarbojos ar sagādi. Manā verandā tagad dzīvo 120 kg miltu (kviešu + rudzu bīdeļmilti), 30 kg sviesta, 200 olas (trešā daļa no vajadzīgā daudzuma), 50 kg parastā cukura, 24 kg farīna cukura, kilograms piparkūku garšvielu, daudz pūdercukura glazūras, jauni krāsns cimdi un vēl visādi štrunti, kas man uzlabo omu, - paviesojos Gemosa bāzē. Ā, un cepamais papīrs lielās loksnēs. Un divas jaunas cepamās plātis - beidzot Gemosā bija vajadzīgais izmērs (tāda lieluma plātis medīju jau gadus 5, visu laiku nekur nebija, Gemosā tagad savācu divas pēdējās - stāvēja plauktā un rātni mani gaidīja. Jo zināja tak, ka man vajag).
Mazliet eiforiska sajūta.

Vairākas lietas

2009-11-02T18:07:00.002+02:00

Vairākas foršas lietas un vairākas "ārprāc!!!" lietas :)
Ar kurām sākt?
"Ārprāc+foršā" lieta. Esmu Vecrīgā. Mīļie, kāds te ir tukšums... Ok, ir pirmdienas vakars, bet... Skumji patiesībā. Iegāju pie potenciāliem konkurentiem (t.i., ja es turpināšu sapņot par beķereju Vecrīgā, tad viņi man būs jāikļauj biznesa plānā sadaļā "Konkurenti"). Mazs ūķītis, man tirdzniecībai arī vairāk par tiem 5 m2 nevajadzētu. BET. Bet nav interjera. Nav attieksmes. Nav smaržas. Nav noskaņas. Maizītes netiek ceptas uz vietas, bet atvestas no galvenā kantora. Kaut kā nekā. Beigās vismaz izdevās no nabaga nogurušās pārdevējmeitenes (strīpainā džemperītī) izvilināt trīspadsmit vārdus un pat smaidu. Eh, vismaz kaut kas. Nopirku divas bulciņas. Izskatās jau smukas, gan jau arī garšos (zinot galveno kantori, starp citu, tur gan ar pārdevēju attieksmi joprojām viss kārtībā un ar noskaņu arī. Gandrīz.) Savukārt pie otriem konkurentiem viss it kā būtu, bet es jau tagad redzu, ka tas kantoris vienkārši ir par lielu šajos apstākļos, lai būtu efektīvs (t.i., par mazu, lai būtu liels, un par lielu, lai būtu mazs un mīļš), - cenas pārlieku lielas un ambīcijas līdz ar to arī. Patukši.

Foršā lieta. Vācu sviesta kūka ar mandeļu griljāžu (Butterkuchen mit Mandeldecke), ko vakar izcepu kolēģiem, izdevās lieliska. Ne tik trekna kā "Hercoga" mandeļu kūka, un krietni foršāka, jo - īsta. Manējā.
Arī otrā - uzlabotā pumperniķeļu deva izdevās.

"Ārprāc" lieta. Kur, kur, kur atrast skārdnieku, juvelieri vai vienkārši prasmīgu meistaru, kas mudīgi varētu pēc zīmējuma izlocīt piparkūku spiežamo formu? Vēlams, no nerūsošā tērauda. Labāk - vairāk kā vienu, lai Pirmā Lielā Pasūtījuma izpildīšanai varu piesaistīt palīgspēkus. KUR TĀDU DABŪT?

Foršā lieta. Manam blogam ir divi sekotāji un viens komentārs!!! Paldies, sekotāji! Man ir labāk nekā Džūlijai Pauelai, kurai pirmais bloga komentārs parādījās pēc ilgāka laika un pie tam - bija no mammas, kura rakstīja - beidz taču nodarboties ar šitām muļķībām :)). Man ir labi.

.

Statistika

2009-11-01T00:29:00.000+02:00

60 litri ābolu sulas 12 stundās. Ābolus lūdzu nepiedāvāt.

Ābolu vīns

2009-10-31T09:47:00.003+02:00

Šodien Salaspilī spiedīsim abolu sulu. Tāda ābolu raža! Guntaram radās ideja par ābolu vīnu, nu, ko, man nav iebildumu ja vienā balonā taisām arī sidru. Recepte ir! Un ja nu pēc gada varēšu ziņot par izcilu vīnu? Mmmm, tas būtu forši. Vakar Ganu ielas veikaliņā Rīgā nopirkām speciālos balonu korķus, vīna raugu un vēl kaut kādus štruntus. Un ja nu patiešām arī LV tāpat kā LT kaut kad drīz taps atļauts tirgot mājas vīnus oficiāli? Labs papildinājums MANAI beķerejai - MŪSU ābolu vīns un sidriņš.
Par rezultātiem tātad ziņošu.
Domās - sveiciens Kārļonkolim, kura pirmskara laika vīna baloni (cik skaisti tie ir!!!) tagad atkal tiks likti lietā. Onkol, pieskati mūsu vīniņu tur - no augšas...
Lai katram, kas lasa šo, lieliska diena!

Nu tad tā

2009-10-31T06:51:00.000+02:00

Nasing personal :)), un tomēr es ceru, ka šodien bija mana pēdējā darba diena JEBKĀDĀ pr vai reklāmas aģentūrā. Viss ir labi, viss ir skaisti, - es vienkārši ceru, ka ar šo man noliktais dienu skaits šamās nozares aģentūrās ir izsmelts. Uzelpoju.
Esmu priecīga, ka viss tā sakrīt.
Tagad mans galvenais uzdevums ir saplānot, kā līdz novembra beigām izcept 2000 piparkūku eņģeļus. Tas nozīmē - iepirkt vairumā cukuru, sviestu, olas, miltus un garšvielas. Zināt, cik mīklas vajag 2000 eņģeļiem, kas katrs sver 100 gramus? Heh, pareizi. 200 kg. Vai mani tas baida? Nē, nemaz, man ir sajūta, ka viss notiek tā, kā notiek. Labi tātad. man ir ideja, kā to atrisināt.
Mīļie Saeimas deputāti! Bieži es jūs tā neuzrunāju, vai ne? Tāpēc klausieties jo uzmanīgi. Esiet nu tik gudri un pieņemiet līdz ar 2010. gada budžeta paketi jauno mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Pieņemiet tā, lai tā sāktu strādāt no 2010. gada 1. janvāra. Jo, mīļie Saeimas deputāti, man patiešām nav 2000 latu SIA pamatkapitālam. Jo ir tā, ka es labprāt visu to štellīti noliktu uz iespējami legāliem pamatiem, heh.
Jo arī to otru pasūtījumu, kas varētu būt decembra sākumā tai Aizdīķa organizācijai es labprāt pārdotu jau kā Ilze`s Caramellini. Tāpat kā RTU domātās vācu kūkas. Vai ne?
Starp citu, pametu izplatījumā jautājumu - KĀ TEV PATĪK NOSAUKUMS ILZE`S CARAMELLINI?

Sākums

2009-10-24T23:23:00.000+03:00

Beidzot šai idejai ir jāpiešķir "taustāma" forma. Atmetam visas banalitātes par krīzi kā izaicinājuma un iespēju laiku. Atmetam populismu, kas saistīts ar mikrouzņēmumu atbalsta programmas koncepciju, kas šobrīd, šķiet, pedelējas kaut kur pa vidu starp Brīvības bulvāri un Jēkaba ielu. Es gribu savu beķereju.
Turpmāk šeit - par to, kas jau ir noticis. Par to, kas varētu notikt. Par to, ko es zinu. Ko esmu noskaidrojusi. Kas mani baida. Par cilvēkiem, kas man jau ir palīdzējuši. Par tiem, kas mani atbalsta.
Par maizi, cepumiem un kūkām.