ceturtdiena, 2010. gada 9. decembris

Aste joprojām mīklā







Es ļoti cienu grāmatvežus. Ļoti, ļoti, ļoti. Apbrīnoju!
Tātad - izmantoju Eiropas Savienības piedāvātās iespējas un apmeklēju Hipobankas administrētās Altum programmas moduļa apmācību kursu "Uzņēmuma finanšu vadība". Brālis saka - sīkā, ja tu vēl arī grāmatvedību sāksi rubīt, tu vispār būsi nindzja. Nu, es nezinu, vai es jau sāku rubīt grāmatvedību, bet drusku jau sāku un drusku kā nindzja sajutos. Katrā ziņā - viens plusiņš manam topošajam biznesa plānam ar šo tiek pievienots. T.i., rakstot finanšu daļu, būs druuuusku mazāk šaizes. (Eu, lai tikai grāmatveži neiedomājas, ka viņi ir kingi tagad!!! Šak vai tak - lēmumus uzņēmējdarbībā ne jau grāmatveži pieņem!!!)
Pa šo laiku ir tapusi "Galleria Riga" piparkūku buildinga veidolā (40 x 40 x 40 cm). Esot gan tagad sākusi jukt, bet KO VAR GRIBĒT? nedrīkst lielizmēra piparkūku mājas cept no svaigas mīklas un līmēt kopā nenokaltušas detaļas. Bet ja klientam vajag buildingu ASAP? Ko darīt...
Šajās dienās jāsalīmē vēl kādas 30 piparkūku maz-mājiņas. Štukoju par visādiem latvju rakstiem, ko čukurā ierakstīt :)
Eeee, publika jopojām grib rozīņmaižu fotostāstu. Mīļie, būs, bet pagaidām aste ir piparkūku mīklā.
Ou, un šogad, šķiet, īpaši daiļi iznāca franču Ziemsvētku kūka Buche de Noel (piedodiet par nepareizrakstību!) Tā jau tas ir. Latvji bluķi velk ap māju un tad sadedzina, franči ir praktiskāki - izcep kūku bluķa formā un notiesā.
Labi, tagad eju kapāt žāvētos ķiršus ruma kūkai.

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Piparkūku mīklas laiks

Ir pēdējais brīdis pasūtīt piparkūku mīklu!
Mīļie, klāt laiks padomāt par Ziemsvētku piparkūkām! Ja mīklas mīcīšana liekas sarežģīta, bet lielveikalu piedāvājums biedē ar garumgaro e-sarakstu, sūti ziņu un pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu. Grauzdēšu cukuru, vārīšu sīrupu, putināšu miltus, malšu piparus, kardamonu, apelsīna miziņu un citus labumus, lai TU varētu cept gan piparkūku sirsniņas, gan būvēt pilis un būdiņas. Ķīmiju un citus mākslīgos uzlabotājus atstāsim lielražotājiem, manā virtuvē tādu nav!
Kā zināms piparkūku mīklai vēlams labi nostāvēties pirms cepšanas, tāpēc - IR LAIKS rezervēt savu kilogramu Ilze`s Caramellini saldi piparotās mīklas! Cena - Ls 4 / kg, par atlaidēm var kaulēties.
Pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu līdz novembra beigām un katram kilogramam mīklas es pievienošu mīļu dāvanu!

JAUNUMS! Šogad pieejama arī piparkūku mīkla no bezglutēna miltiem cilvēkiem ar celiakiju (Ls 7 / kg) un eko-piparkūku mīkla no eko-izejvielām.
Gribi īstu Ziemsvētku kēksu ar rozīnēm, riekstiem, aprikozēm, mēnesi mitrinātu ar rumu? - mmm, Ilze`s Caramellini vari jautāt arī to!

Par citām lietām - citureiz. Īsumā - Swedbankas cepumu izlase izdevās skaista un garšīga, un arī vācu kūkas šogad bija stilīgas. Paskat, jau gads apkārt...
Pie reizes - ievērtējiet nosaukumu "Divu suņu beķereja". Jo? Jo tāda būs. Es to izdarīšu. Nelsons un Remingtons kūst no iespējas tikt pie tunča krekera, aknu cepumiņa un "bananas", bet burkānu kraukšķi ir lieliski jebkura suņa, liela un maza, treniņiem. Vēl arī - silti no tām daudzajām nepazīstamu cilvēku vēstulēm pēc Latvijas Radio raidījuma ar Ilze`s Caramellini piedalīšos.

otrdiena, 2010. gada 28. septembris

"Tāda es esmu" un tāda es esmu






Huh, pēc Jura R. ierosmes, ar Antras R. morāliski atbalstošo plecu un Zanes D. akceptu Ilze`s Caramellini papildina mūsu kopīgo projektu - izrāžu apvienības PANNA sortimentu izrādē "Tāda es esmu". PANNA tagad arī CEP. Loģiski, vai ne?
"PANNA cep" pirmizrāde jau notikusi - mazliet klusāk, nekā varēja būt (mea culpa!), tomēr visnotaļ veiksmīgi - pupu kūkas, torsa torte un smilšu bikini izpārdošana papildināja sezonas pirmo izrādi Tukumā 24. septembrī. Ne pārāk kvalitatīvās bildes - šī emuārieraksta vizuālajās piebildēs. Bilžu kvalitāti solām uzlabot! Bet, ticiet man, vienlaikus cept torsa kūku un to vēl arī atcerēties nofotografēt, kamēr glazūra žūst, - brr, tas nav viegli.

Labi, arī tāda es esmu. Pašlaik krāsnī mufinpicas jeb picmufini. Ja es te uz brīdi pārtraucu rakstīt (eh, bet jūs jau to pat nemanīsiet), tad ziniet, ka rauju tos laukā krāsns. No rindkopas līdz rindkopai - man ir laiks tieši 20 minūtes. Maizīte prasa savu ritmu.

Viens no siltākajiem pēdējā laika notikumiem. Piektdien un sestdien pārdošanas vietu dažādošanas nolūkos iemēģināju t/c Spice tirdziņu (nu, Kalnciema ielai NEKAS nestāv līdzās). Piektdienā kāds sirms vīrs nopirka tūtu ar svaigi ceptajām pītajām rozīņmaizēm (iemācījos, iemācījos pīt purrrrrfektas pīnes! Gribat foto-mācībstundu rozīņmaižu brūvēšanā? - piesakieties tepat komentāros, kamēr nebūs vismaz 7 pēc rozīņmaizēm izslāpušu komentāru, fotomācības NE-BŪS!). Pastāvēja, parunājām par mājas tortēm un tā. Tāds foršs kungs. Sestdien uz tirgus beigām skatos - jaukais kungs uz sava riteņa brauc tieši pie manis (un man pirmā doma, vellos, vai nu nebija labas, vai bija ļoti labas, bet nupat jau pēdējās pārdotas). Kungs tā kā drusku saminstinās un saka - es jums te kaut ko gribēju parādīt (tā, domāju, MATS vakardienas rozīņmaizē. Vai prusaks. Bet NO KURIENES?). Un izvelk no rūpīgi satīta sainīša Vecu Pavārgrāmatu. "Es visu vakaru par Jums domāju." Mīļie mani, mēs abi apraudājāmies. Izrādās, viņa sieva ir bijusi konditore, un šī ir bijusi viņas rokasgrāmata. "Sargājiet to vairāk par naudiņu, man tā ir ļoti svarīga," uz atvadām klusi noteica Artūra kungs. Grāmata pie manis ir apmēram uz nedēļu un es to lasu kā romānu. AIZRAUJOŠI! Un bezgala silti. Un pa īstam. Ai, ko es te stāstu neizstāstāmo... Artūra kungs, man arī par Jums tagad jādomā. Un to ĪSTO biskvīta torti es Jums izcepšu. "Tādu, lai pat sviestpapīram iet sviests cauri!"

Svētdien savukārt cita emocija. Ikšķiles rudens gadatirdziņš. Plašā izvēlē "pulksteņi no Londonas" (citēju Martu Rībeli, "Diena"), saulesbrilles, lupatas. Un sāpīgais - dāmu kokvilnas veļu tirgoja Sirano de Beržeraks. Apkaucos. Ģimnāzistu elki tā nedrīkst darīt! NEKAD! Ne tāpēc, ka darbs apkaunojošs, bet tāpēc, ka TĀPĒC. Kāpēc Uldis Pūcītis strādāja par pārdevēju Āgenskalna tirgū? KĀPĒC? Tāpēc, ka "tādi mēs esam"? Arī tādi?

Starp citu - PANNA turpina cept. Nākamā torsa kūka un pupu kūciņas - ceturtdien Kuldīgā. Viss izrāžu saraksts - www.tadaesesmu.lv. Vairumā vietu būs arī viss iepriekšminētais pupu sortiments (Rīgā nebūs! Brauciet uz izrādēm reģionos!) Tuvākajās dienās tur parādīsies arī atbilstoša sadaļa ar bildēm. Ielūkojieties regulāri.

Ā, atcerējos. Nordic Sugar ražotā cukura pomāde ir ļoooooti laba. Rozīņmaižu glazūra iznāk klasiska. Ja jums kas glazējams, varu padalīties ar kādu kg, man vēl kādi 10 palikuši.


Labu nakti, mīļie! Picmafini ir ok, turpinu ar tām pašām rozīņmaizēm.

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Kāzu torte un suņatorte. Un ALTUM





Forša kombinācija, vai ne? Torte kāzām 50 viesiem un torte manam sunim dzimšanas dienā.
Kāzu torte
Lai arī man sākumā klientes vēlme likās jocīga, beigās pati biju ar sevi apmierināta. Rezultāts redzams bildē. Tā sauktais "skudru pūznis" (no pašceptiem cepumiem un pašvārīta krēma, nevis "Selgas" un iebiezinātā piena!) ar fondanta glazūru un balto šokolādi. Apmēram 7,5 kg smaga.

Torte Remī
Remī šodien dzimšanas diena. Pirmā. Mīļais suņagabals dabūja vistu akniņu torti. Lai Nelsons nebūtu bēdīgs, ka viņam dzimšanas diena tikai pēc 1/2 gada, dabūja torti arī viņš. Pazuda kosmiskā ātrumā. Abi vispirms nolaizīja virskārtu :)

ALTUM
www.altum.lv
Piedalos. Man ir laiks līdz valsts svētkiem pabeigt biznesa plānu un par velti pamācīties finanšu vadību un grāmatvedību. Ja kas, programmā naudas esot pietiekami un noteikumi tās iegūšanai nemaz nav neizpildāmi. Oi.

Riga Food
Šogad kaut kā neiepriecināja tik ļoti kā iepriekš. Kaut kā... ūj, pat nezinu, kas man pietrūka tur šogad.
Ā, vienu lietu gan piefiksēju, kas N-E-P-A-T-I-K-A. Uzrāvos uz komunikāciju prasmēs nekompetentu SIA Leipurin darbinieci. Traki, ka viens cilvēks ~ 5 minūšu laikā var samaitāt visu labo iespaidu, kas man par šiem bija izveidojies gada laikā kopš iepriekšējā Riga Food. Pē.
Toties Pūres meitene bija superīga. Izrādās, viņiem jau ir jēdzīgos iepakojumos visādi jauni pildījumi. T.sk., vaniļas krēms kafijas maizītēm, par ko man te nesen jautāja.
Ā, vēl viena labā lieta no Riga Food. Iepazinos ar lietuviešiem, kas paši maļ speltas kviešus (Dinkel). Pa to laiku, kamēr mūsu zinātnieki urbina degunus, domādami, kur dabūt lobāmo mašīnu, kur dzirnavas, kur ko, kamēr mūsu speltas audzētāji ved uz Vāciju nelobītus graudus un ved atpakaļ miltus par kosmisku cenu, tepat Pasvalē, dažus kilometrus no Grenctāles - VISS IR. Forši tie leiši, man tak viņi patīk.
Un rīsu, un griķu milti viņiem arī ir. Arī cilvēcīgos iepakojumos. Arī ar piegādi uz Rīgu vismaz vienu reizi nedēļā. L-I-E-L-I-S-K-I.

Vēl par suņiem
Uzzināju, cik LKF prasa par dalību lielajā izstādē. Nagu maucēji. Pretīgi vienkārši. Sit pušu pat Brīvdabas muzeju. Pat vairākas reizes. Pē.

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Priekšauta slavinājums



Pavisam nopietni, līdz savam pašreizējam vecumam ciest nevarēju priekšautus! Tagad savukārt grūti iedomāties, kā var virtuvē strādāt bez priekšauta... Forši tak! Ir, kur rokas noslaucīt. Un smukais bruncis (vai bikses), kas mugurā, arī nenošķīst ar miltiem, pildījumiem, sviestu. Un tad vēl draudzene uzšuj TĀDU priekšautu, nu, bet TĀDU!!! Smuko priekšautu lieku tirgos, parastos - mājās pie plīts. Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka konditoreja ir tik šmucīga padarīšana - vienā dienā priekšauts ir mells. Tāpēc priekšautam, ko lieto mājās pie maizes un kūku cepšanas ir jābūt 1) pietiekami lielam, 2) augstam, tā ka arī augša nosegta :D, 3) ar kādu kabatu, kur iemest mobilo telefonu, 4) bet manam sapņu priekšautam kreisajā sānā jostasvietas augstumā būtu ar klipsi piestiprināms maināms dvielītis, kur rokas noslaucīt, lai nu tas priekšauts bik tīrāks saglabājas.
Vēl esmu iemanījusies beidzot, ka ROKAS MUTĒ BĀZT NEDRĪKST! Elementāra lieta, bet nemaz nav viegli visu laiku ar pirkstu neiebraukt kādā bļodā, kaut ko pašņakarēt, kaut ko palaizīt. Higiēna paliek higiēna.
Ieva vakar sabildēja mājās esošos tortu un kūku dekorus "mīlētājiem". Pie manis tos var nopirkt pa vienam ;) atšķirībā no lielajām bāzēm, kur jāņem visa lielā kaste. Re, te var ielūrēt.
Kas tad vēl pēdējā laikā TĀDS? Ā, atcerējos, kaifoju joprojām par Kalnciema ielas tirdziņu. Nākamais - rīt, 12. augustā no plkst. 16, vakarā pēc tirgus - Karaliskā improvizācijas teātra izrāde.
Arī Skultes tirgus ir ļoti labs (jā, jā, arī tāpēc, ka praktiski bez konkurences). Par ideju braukt uz Skulti atkal paldies draudzenei! Pie viena Skultē satiku skolasbiedru, kas man līdzās tirgojās ar pienu un piena produktiem, fooooooorši! Futbolējām klientus viens pie otra. Sabaroju viņu ar pīrāgiem, lai nepukst, ka es, nezinīte, viņa vietā nostājusies (hmmm, uz asfalta NEKAS nebija rakstīts, ka tā Jāņa vieta).
Savukārt sestdien, 14. augustā Rīgā uz AB dambja - "Madaras" ekokosmētikas vārda dienas pasākums, kur būs arī tirgus, mani uzaicināja, būšu klāt.
Hmm, un vai šo lasījāt?

otrdiena, 2010. gada 13. jūlijs

Tirgus pieredze

Vasara pilnā sparā, principā - vislabāk būtu kopā ar abiem suņiem sēdēt kādā ēnainā upes vai ezera malā, mērcējot kājas ūdenī, nevis pie cepeškrāsns...
Nu man ir sakrājusies šāda, tāda pieredze par gadatirgiem, dalos.

Brīvdabas muzejs. Šobrīd domāju, ka NEKAD VAIRS, vismaz ne par 55 latu dalības maksu. Nožēlojama ir muzeja atbildīgo darbinieku spēja komunicēt ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Nekompetence un galīgs sviests. Viss beidzās plusos, bet tas nebija tā vērts.

Salaspils Botāniskais dārzs. Man paveicās, es jūnija tirdziņā biju gluži vai vienīgais konditorejas tirgotājs, vismaz - mājražošanas izpratnē. Ar Iļģuciema maiznīcu grūti konkurēt apjomu dēļ, bet pircēji ievērtēja mani - mazo ražotājiņu. Svarīgi arī nodibināt labas attiecības ar kaimiņiem, tad vismaz laiks paskrien ātrāk, ja pircēji nenāk. Pārliecinājos, ka ļaudīm patīk neanonimitāte, manā gadījumā - pietiekami pamanāms uzraksts "Ilze`s Caramellini".

Ikšķiles Zāļu tirgus. Fui un pē Ikšķiles domei, kas kārtējo reizi galvenās vietas ierāda zeķu, krūšturu un saulesbriļļu tirgotājiem, - pat pirmsjāņu tirgū. Man atkal pircēju netrūka, tapa notirgoti arī pirmie suņu kārumu paraugi.

Lielvārdes Zāļu tirgus. Pierādījums, ka galvenais ir NENOSLINKOT. Lai arī iepriekšējā dienā biju jau norāvusies pa Ikšķiles tirgu, tur jauniegūtā paziņa, kas tirgo Skrīveru gotiņkončas, samudināja mani braukt 23. jūnija rītā (!!!) uz Zāļu tirgu Lielvārdē. Fui arī Lielvārdes tirgus rīkotājiem par nospiedošo zeķu un plastmasas krāmu pārbagātību, bet es jau atkal ne par ko nevaru sūdzēties. Biju vienīgā ar konditoreju. Pīrāgi pazuda, ka ne apgriezties nepaspēju. Mandeļu kūka arī. Maize arī. Viss pazuda. Plus vēl iegūti patīkami kontakti, kas varētu izvērsties tālāk. Plus - iegūts personisks uzaicinājums uz labdarības pasākumu + amatnieku tirdziņu Lēdmanē pa Pēteriem.

Lēdmane. Tautas universitātes atbalsta pasākuma amatnieku tirgus. Uiii, tas bija skaists pasākums. Iedvesmojošs. Tirdziņā piedalījās TIKAI organizatoru uzaicināti tirgotāji, arī Ilze`s Caramellini. Kopā četri tirgotāji :). Un vairāk par pītiem groziem, linu galdautiem un rotaslietām lēdmanieši gribēja ĒST. Es atkal priecīga! Drusku gan palika maizīte pāri, to pa ceļam ievedu Ķeguma sociālās aprūpes centrā, lai vecīšiem prieks pa Pēteriem.

Kas cilvēkiem garšo? Čiabattas maize patīk, gan parastā, gan ar piedevām. Pilngraudu maizīte arī. PĪRĀGI!!! Cep, cik gribi, tie tiek izpirkti vienmēr. Mmmm, bet nu ir laba man tā recepte, ir! Lielie smilšu cepumi, protams, patīk bērniem, un vecāki tos mīļuprāt pērk, - vismaz kaut kāda pārmaiņa pēc mūžīgajām gadatirgu piparkūkām.

Un tagad par svarīgo :)
Ceturtdien, 15. jūlijā Ilze`s Caramellini pirmo reizi piedalās Kalnciema ielas tirdziņā. Būs maize, pīrāgi, cepumi, kūkas. Nāciet un atbalstiet!

otrdiena, 2010. gada 25. maijs

Meklēju elektriķi un pārdevēju

Fui, cik noputējis blogs :)) Noslauku putekļus un rakstu atkal.
Šobrīd esmu atmetusi telpu meklēšanu. Tur, kur es gribu, nav tā, ko es gribu, nav par to cenu, kādu gribu, un tā. Turpinu dzīvot uz privātiem pasūtījumiem un gadatirgiem.

Nopirku mīklas mīcītāju. Konditorejas dievs mani mīl, iedeva man iespēju nopirkt to "betonmaisītāju" ar 50 % atlaidi (loterijā vinnēju!). Taču tagad vajag elektriķi, kas to daiktu pieslēdz pie "Ķeguma", jo TĀDU štekeri es vēl dzīvē neesmu redzējusi.

Izturēju atlasi dalībai Brīvdabas muzeja gadatirgū, tagad meklēju pārdevēju, kas mani varētu aizvietot 5. jūnijā, kamēr pati dziedāšu Dobelē Kurzemes dziesmusvētkos.

Kas vēl? Izcepu 2000 sviesta mīklas cepumus Swedbankai. Ejiet 30. maijā uz filiālēm, ziedojiet labestības dienas akcijai, varbūt jums arī iedos ;).

Un ceturtdien gatavoju degustāciju ar Zaļās karotītes produktiem. Ņamma.

ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis

Lieldienu zaķi, šokolādes olas, burkānu mafini...

Svētdien - Lieldienās - Daugavas muzejā Doles salā ikgadējais pasākums ar olu ripināšanu, šūpošanu, staigāšanu ar koka kājām, zaķu tvarstīšanu un visādu citādu ņemšanos. Šogad jaunums - "Ilze`s Caramellini" tirgosies ar Lieldienām atbilstošiem kārumiem. Brauciet atbalstīt!
Iedvesmai - pāris bildes no pēdējā laika veikuma.






sestdiena, 2010. gada 13. marts

Dina dalās ar mani, es - ar jums

Šī diena atkal pagāja konditorejas mācībās kopā ar Dinu Giru no "Kaļķu vārtiem". Diena izcila, cepām maizi (maizes) un kišus, bet beigās, kad viss jau bija beidzies, vajadzēja palīdzēt Dinai fiksi sasmērēt un sadekorēt trīs kūkas labdarības pasākumam.
Bet ne par to šoreiz stāsts.
Stāsts par to, ka īstu meistaru acīmredzot raksturo prasme un spēja dalīties. Dinas uzdāvināto kliņģera recepti es varētu ierāmēt un pielikt pie sienas kā talismanu. Un ne jau tāpēc, ka šai receptē būtu kaut kādi īpaši noslēpumi atklāti, bet tāpēc ka tas vienkārši ir forši - izņem no savas lielās mapes kliņģera recepti, ar roku rakstītu, un uzdāvini vienam džondžikam. Kursu laikā nepaspējām izcept kliņģeri? - tam paredzēto termoizturīgo vaniļas pildījumu iedalām džondžikam (ārpāc, es tak jau sen gribēju izmēģināt šamos Pūres izstrādājumus, bet pirkt 5 kg spaini, nezinot, vai mācēšu, nebija drosmes. tagad ir 1/2 kilograms un vēl arī Dinas padoms). Palika pāri lielā biskvīta plāksne? - sarullējam un iedodam līdzi džondžikam. Džondžiks atnāk mājās, sakuļ putukrējumu, tajā iemaisa izkausētu banānu šokolādi, piegāž klāt laima sulu un trīs sagrieztus banānus, visu izmaisa, biskvītu (aklai vistai grauds!) samitrina ar sīrupūdeni, pārsmērē ar dižbrūkleņu zafti, pa virsu to šoko+putukrējumu, satin un noliek vēsumā. Vāks, cik šausmīgi garšīgi!

Ja kas, ideālā biskvīta noslēpums ir proporcija: 1 ola + 35 g cukura + 35 g miltu. Multiplicējam atkarībā no plāts lieluma (manai 45 x 35 cm plātij ņemu 4 - 5 olas, iznāk forši plāns biskvīts), saputojam olas ar cukuru, iesijājam miltus, izmaisām, lejam uz izcepampapīrotas plāts un cepam ~ 180 grādos ~ 10 - 15 minūtes. Pēc tam varam rullēt ruletes, griezt ripas un taisīt tortes vai vienkārši taisīt tortes, neko negriežot. Tas pats putukrējums + šokolāde (+ kapātas mandeles, sagriezti kons. persiki, ananāsi, banāni, jebkas) ir ļoti labs pildījums gan biksvītam, gan tortēm - šokolāde putukrējumu savelk un satur kopā.

Vāks, un rīt no rīta es cepšu tētim Lielo Kliņģeri. No rīta tāpēc, lai aizvestu siltu. Kliņģeris ir jāēd silts.


P.S. Vajadzētu, protams, arī pakomentēt 1) piemērotu telpu trūkumu, 2) kā vecu sētu izgāzušos valdības atbalsta programmu mikrozuņēmumiem, bet to ne šodien. Esmu iedvesmota.

otrdiena, 2010. gada 16. februāris

Citēju Pārtikas un Veterināro dienestu

"2010. gada 15. februārī veikta uzņēmuma pirmsreģistrācijas pārbaude. Konstatēts, ka mājražotāja ražos cepumus, rauga mīklas izstrādājumus bez krēma, sklanduraušus, smilšu mīklas izstrādājumus, cepumus ar kondensētā piena krēmu. Mājražotāja nav uzsākusi ražot produkciju tirdzniecībai. Uzņēmuma telpas - virtuve ir viegli kopjama, ar atbilstošām darba virsmām. Ieteikt uzņēmumam "Ilze`s Caramellini" piešķirt pārtikas uzņēmuma reģistrācijas numuru.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kopš vakardienas "Ilze`s Caramellini" drīkst pilnīgi legāli ražot minētos izstrādājumus tirdzniecībai. Pieņemu apsveikumus un pasūtījumus ;)

Mans viedoklis par PVD sakarību atkal guva apstiprinājumu dzīvē. Vēl tikai jāveic ūdens analīzes (reizi divos gados), jāizstrādā cepamā pulvera lietošanas pamatojums (!!!), jāizstrādā deratizācijas pasākumu plāns (piedāvāju iesaistīt savus trīs kaķus...) un vēl jāsakārto daži sīkumi 1/2 gada laikā. Mīlīgi.

sestdiena, 2010. gada 13. februāris

Mācos jaunas lietas








Šī diena ir pavadīta LIELISKI!!! - pēc olimpisko spēļu atklāšanas nakts miegaina devos uz Rīgu, lai pie Kaļķu vārtu konditores Dinas Giras apgūtu marcipāna dekoru, marcipāna pārklājumu un cukura mastikas veidošanu. Šis pasākums lieliski sakrita ar manu nepieciešamību pēc nedēļas cept kūku 70 personām ar īpašu zīmējumu virsū - par šo ziņošu pēc nedēļas!
Tu dzīvo, dzīvo, tu ik pa laikam izcep kādu kūku, tev liekas, ka tu jau kaut ko zini (un patiesībā - zini arī), un tad laikam svarīgākis ir nepazaudēt to sajūtu, ka jāmācās ir joprojām un visu laiku, nepārtraukti.
Viss pārējais - pievienotajās bildēs. Visu tur redzamo taisīju PATI, PATI, PATI, lieliskas meistares pieskatīta.

Bildē redzamā kūka - biezpiena - maskarpones kūka, ko manējie vakarā atzina par izcili labu (Guntaram gan negaršo marcipāns):
biskvīts, biezpiens, putukrējums, maskarpones siers, želatīns, cukurs, noformēšanai - marcipāns ar cukuru un cukura glazūra.
1 biskvīta ripu samitrina ar cukura sīrupu, izlīdzina 1/2 no biezpiena krēma (biezpienu samaisa ar sieru un putukrējumu, kam pievienots cukurs un kurā iemaisīts izkausēts želatīns), uzliek otru ripu, ko arī samitrina ar sīrupu, uzliek otru 1/2 krēma, trešo ripu, kārtīgi iespiež, ar atlikušo krēmu nolīdzina sānu malas, liek ledusskapī uz kādu brīdi, lai sastingst. Pa to laiku marcipānu ar cukuru starp divām plēves kārtām (vai vēl labāk - diviem silikona paliktņiem) izrullē lielā ripā (biskvīta diametrs + malu augstums + neliela uzlaide drošībai), to uzmanīgi klāj uz kūkas, piespiež. Tālāk - pēc izvēles - vai nu dekorē šo pēc vēlmes un iespējām (piemēram, ar marcipāna figūrām, augļiem etc.), vai arī no Royal Icing pagatavo glazūru, ar ko pārklāj kūku, - šis ir tas variants, kas redzams bildē. Dekorē.
Ko es nezināju? - piemēram, to, ka marcipāna pārklājuma tortes nedrīkst likt ledusskapī. Arī pūdercukura glazūras pārklājumus ne.

Sarkanā roze uz kūkas veidota ar rokām no iekrāsota marcipāna, dzeltenīgā roze uz dekoru šķīvja - no neiekrāsota marcipāna, bet pēc izveidošanas bik iepūderēta ar pulverveida pārtikas krāsu. Pārējās marcipāna figūras veidotas no iekrāsota un / vai neiekrāsota marcipāna, izmantojot silikona formas.
Koši baltā roze veidota ar rokām no cukura mastikas masas.

otrdiena, 2010. gada 2. februāris

Man ir jaunas attiecības...


... ar valsti. Šodien iegriezos Ogres PVD un pateicu valstij, ka gribu kļūt par mājražotāju. Tas nu tā kā būtu pirmais solis legalizēšanās virzienā. Tagad valsts zina, ka to visu es gribu saukt par Ilze`s Caramellini (sassssodīts, vajaga logo!), un tagad valsts 10 dienu laikā ieradīsies pie manis ciemos, lai iepazītos ar "ražošanas platību". Lūk. Un pēc tam man izsniegs APLIECĪBU. Vīmandieniņ, viss kļūst nopietni. Starp citu, valsts bija ļoti laipna un izklausījās iepriecināta, ka es tāda aktīva. Vienmēr esmu PVD uzskatījusi par vienu sakarīgu iestādi. Tā tas bija Valmierā, un tā tas ir Ogrē. Reāli palīdzīgs iestādījums, kur ar servisa domāšanu viss kārtībā.
Noklausījos stāstu par simfoniskā orķestra vijolnieci, kas kā mājražotāja cep piparkūkas. Galvenais viņas noieta tirgus esot orķestra kolēģi.

Turpinu urbties cauri tehnoloģiju grāmatai no Vācijas, gūstot lielāku skaidrību par nepieciešamā aprīkojuma specifikācijām, par to, kā panākt maizes garozai lielāku kraukšķīgumu un par rauga vairošanos un tā. Droši vien brālim taisnība, sakot, ka nozarē, kur visi vadās pēc vienas "rokasgrāmatas", ar nedaudz piestrādāšanu var kļūt par jomas ekspertu, hehe. Un tā nu šodien saņēmu zvanu no kādas sievietes Ventspilī, kas grib no manis mācīties vācu maizes un kūku cepšanas gudrības. Jo, lūk, kāds no Latvijas vācu sabiedrības viņai esot izstāstījis, ka esot tāda Ilze, kas to visu zina. Kas man atliek - pie nākotnē darāmajiem darbiem ierakstām atslēgvārdu "franšīze". Uģi, ja tas notiks, tu būsi vainīgs:)).

Kāda nu tur bija tā NLP tehnika? - iedomājamies maksimālo rezultātu, kādu gribam pēc x gadiem, un tad domās kāpjamies atpakaļ un skatāmies, ko esam darījuši, lai to sasniegtu.

Šodien beidzot ieviesojos pie otra nozīmīgā* beķereju apgādātāja ar labām izejvielām - uzņēmuma LaNordija, kur, piemēram, var iepirkt par vairumcenu aukstajiem galdiem izmantojamās vafeļu karotītes un citus neitrālas garšas izstrādājumus fingerfood pagatavošanai. Tā arī šoreiz bija mana galvenā interese, jo ceturtdien jāservē uzkodas vienai bankai ;). Bet labākais ieguvums - LaNordijas sortimenta saraksts ar visām cenām, kas nekur citur nav atrodams. Burtiski izdīcu.

Pats smieklīgākais šodien - tā kā arī mājražotājiem tiek ieteikts, lai receptūra būtu kaut kādā pārskatāmā veidā apkopota, tad iebraucu kancelejas preču bodē un nopirku šausmīgi smuku mapīti ar tēmu sadalītāju, dikti jauku rūtiņu papīru un vēl kaut kādus štruntus. It kā man nebūtu kādas 7 recepšu mapes jau mājās... Kā tāda ģimnāziste, kas, ejot uz pirmo randiņu, nopērk jaunu matu sprādzi (kuru neviens tā arī nepamana, ja kas. Toties TĀ APZIŅA!) Daudz svarīgāk tagad ķerties pie virtuves pārkārtošanas, lai atbilstu virtuves "labturības" prasībām.

Ā, vēl. Viss sakrīt. 25. februārī eju turpat PVD uz semināru par paškontroles sistēmu pārtikas aprites uzņēmumos un par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas apritē. Par to man iedos papīru, ka esmu gudriniece, un, re - viena svarīga valsts prasība arī būs izpildīta. Tas noteikti noderēs gan praktiski, gan arī no papīra viedokļa, kad tikšu līdz reāla uzņēmuma darbam.

Lai iepriecētu katru, kas izlasījis šo ierakstu līdz galam, - lūk, pagājušās nedēļas nogalē cepu pasūtījuma kūku. Tajā bildē - tā ir viņa, skaties un priecājies!

Un lai iepriecētu sevi - es zinu, kur pasūtīt nātrija hidroksīdu, kas nepieciešams brēceļiem!



* pirmais ir "Raugs un citas preces" Dzelzavas ielā.

pirmdiena, 2010. gada 25. janvāris

Sasniegtais iedvesmo

SORTIMENTS - tāds ir mana izaicinājuma vārds. Ar ko es atšķiršos? - sortiments būs viena no atšķirības zīmēm
Pāris dienas pavadīju, ierakusies maizes ražošanas tehnoloģijās - no Vācijas pasūtītā grāmata ir kas krietni vairāk par "jaunā konditora rokasgrāmatu", he, vismaz receptūras citas.
Mieru nelika un nelika brēceļi - jau kopš tā brīža, kad vācietis Sylvio man pajautāja, vai es arī tādus varu sacept. Lūk, ko nozīmē kodēšana, es viņam toreiz teicu, ka varu arī brēceļus, cik tik uziet. Nu, tā. Izrādās, es patiešām protu cept arī brēceļus. Šodien vienu porciju izcepu un nonācu pie secinājuma, ka ne vienmēr pirmie kucēni jāslīcina. Protams, tie vēl būs jāuzlabo, vajadzētu dabūt bik lielākus un bik trauslāku garoziņu, vēl poraināku mīkstumu, bet PRINCIPĀ es māku cept brēceļus. Jāeksperimentē ar krāsns temperatūru. Vēlāk nobildēšu, ja Ieva visus nepaspēs apēst ("Mammu," viņa teica, "šitie ir tādi, kā mēs Vācijā ēdām!")

trešdiena, 2010. gada 13. janvāris

Ļoti vajag




Ļoti vajag domāt par visa tā pasākuma logotipu, JO - auksto galdu pasūtījumi joprojām nāk, ir pienācis laiks tos noformēt ar domu par nākotni.

Ja kādu tas interesē - strādāju pie sortimenta idejām (ir, nevaru sūdzēties, bet par ieteikummiem priecāšos). Tā teikt - ar kaut ko taču būs jāatšķiras (skat. iepriekšējo ierakstu par "Jaunā konditora rokasgrāmatu"). Strādāju pie idejas apraksta; kāds to varbūt aptumsuma brīdī sauks par biznesa plāna uzmetumu. Doma par telpu meklēšanu šobrīd jāatliek traumētā ceļgala dēļ - ar ģipsi nekur tālu neaiziesi. Bet gribētos gan.

Starp citu, beidzot ielādēju vados Eņģeļu bildes. Iešu lūkot, kā tās te ielikt, lai arī citi var papriecāties :) Vēl prieku sagādāja fakts, ka Dace aizgāja uz banku un viņai tur iedeva Eņģeli... Re, cik maza pasaule!

Un vēl es savā jocīgajā maizes aparātā izcepu saldo maizi, katram gadījumam arī to bildi vajadzētu apskatīt, vai ne?