sestdiena, 2010. gada 13. marts

Dina dalās ar mani, es - ar jums

Šī diena atkal pagāja konditorejas mācībās kopā ar Dinu Giru no "Kaļķu vārtiem". Diena izcila, cepām maizi (maizes) un kišus, bet beigās, kad viss jau bija beidzies, vajadzēja palīdzēt Dinai fiksi sasmērēt un sadekorēt trīs kūkas labdarības pasākumam.
Bet ne par to šoreiz stāsts.
Stāsts par to, ka īstu meistaru acīmredzot raksturo prasme un spēja dalīties. Dinas uzdāvināto kliņģera recepti es varētu ierāmēt un pielikt pie sienas kā talismanu. Un ne jau tāpēc, ka šai receptē būtu kaut kādi īpaši noslēpumi atklāti, bet tāpēc ka tas vienkārši ir forši - izņem no savas lielās mapes kliņģera recepti, ar roku rakstītu, un uzdāvini vienam džondžikam. Kursu laikā nepaspējām izcept kliņģeri? - tam paredzēto termoizturīgo vaniļas pildījumu iedalām džondžikam (ārpāc, es tak jau sen gribēju izmēģināt šamos Pūres izstrādājumus, bet pirkt 5 kg spaini, nezinot, vai mācēšu, nebija drosmes. tagad ir 1/2 kilograms un vēl arī Dinas padoms). Palika pāri lielā biskvīta plāksne? - sarullējam un iedodam līdzi džondžikam. Džondžiks atnāk mājās, sakuļ putukrējumu, tajā iemaisa izkausētu banānu šokolādi, piegāž klāt laima sulu un trīs sagrieztus banānus, visu izmaisa, biskvītu (aklai vistai grauds!) samitrina ar sīrupūdeni, pārsmērē ar dižbrūkleņu zafti, pa virsu to šoko+putukrējumu, satin un noliek vēsumā. Vāks, cik šausmīgi garšīgi!

Ja kas, ideālā biskvīta noslēpums ir proporcija: 1 ola + 35 g cukura + 35 g miltu. Multiplicējam atkarībā no plāts lieluma (manai 45 x 35 cm plātij ņemu 4 - 5 olas, iznāk forši plāns biskvīts), saputojam olas ar cukuru, iesijājam miltus, izmaisām, lejam uz izcepampapīrotas plāts un cepam ~ 180 grādos ~ 10 - 15 minūtes. Pēc tam varam rullēt ruletes, griezt ripas un taisīt tortes vai vienkārši taisīt tortes, neko negriežot. Tas pats putukrējums + šokolāde (+ kapātas mandeles, sagriezti kons. persiki, ananāsi, banāni, jebkas) ir ļoti labs pildījums gan biksvītam, gan tortēm - šokolāde putukrējumu savelk un satur kopā.

Vāks, un rīt no rīta es cepšu tētim Lielo Kliņģeri. No rīta tāpēc, lai aizvestu siltu. Kliņģeris ir jāēd silts.


P.S. Vajadzētu, protams, arī pakomentēt 1) piemērotu telpu trūkumu, 2) kā vecu sētu izgāzušos valdības atbalsta programmu mikrozuņēmumiem, bet to ne šodien. Esmu iedvesmota.