Tirgus pieredze

Vasara pilnā sparā, principā - vislabāk būtu kopā ar abiem suņiem sēdēt kādā ēnainā upes vai ezera malā, mērcējot kājas ūdenī, nevis pie cepeškrāsns...
Nu man ir sakrājusies šāda, tāda pieredze par gadatirgiem, dalos.

Brīvdabas muzejs. Šobrīd domāju, ka NEKAD VAIRS, vismaz ne par 55 latu dalības maksu. Nožēlojama ir muzeja atbildīgo darbinieku spēja komunicēt ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Nekompetence un galīgs sviests. Viss beidzās plusos, bet tas nebija tā vērts.

Salaspils Botāniskais dārzs. Man paveicās, es jūnija tirdziņā biju gluži vai vienīgais konditorejas tirgotājs, vismaz - mājražošanas izpratnē. Ar Iļģuciema maiznīcu grūti konkurēt apjomu dēļ, bet pircēji ievērtēja mani - mazo ražotājiņu. Svarīgi arī nodibināt labas attiecības ar kaimiņiem, tad vismaz laiks paskrien ātrāk, ja pircēji nenāk. Pārliecinājos, ka ļaudīm patīk neanonimitāte, manā gadījumā - pietiekami pamanāms uzraksts "Ilze`s Caramellini".

Ikšķiles Zāļu tirgus. Fui un pē Ikšķiles domei, kas kārtējo reizi galvenās vietas ierāda zeķu, krūšturu un saulesbriļļu tirgotājiem, - pat pirmsjāņu tirgū. Man atkal pircēju netrūka, tapa notirgoti arī pirmie suņu kārumu paraugi.

Lielvārdes Zāļu tirgus. Pierādījums, ka galvenais ir NENOSLINKOT. Lai arī iepriekšējā dienā biju jau norāvusies pa Ikšķiles tirgu, tur jauniegūtā paziņa, kas tirgo Skrīveru gotiņkončas, samudināja mani braukt 23. jūnija rītā (!!!) uz Zāļu tirgu Lielvārdē. Fui arī Lielvārdes tirgus rīkotājiem par nospiedošo zeķu un plastmasas krāmu pārbagātību, bet es jau atkal ne par ko nevaru sūdzēties. Biju vienīgā ar konditoreju. Pīrāgi pazuda, ka ne apgriezties nepaspēju. Mandeļu kūka arī. Maize arī. Viss pazuda. Plus vēl iegūti patīkami kontakti, kas varētu izvērsties tālāk. Plus - iegūts personisks uzaicinājums uz labdarības pasākumu + amatnieku tirdziņu Lēdmanē pa Pēteriem.

Lēdmane. Tautas universitātes atbalsta pasākuma amatnieku tirgus. Uiii, tas bija skaists pasākums. Iedvesmojošs. Tirdziņā piedalījās TIKAI organizatoru uzaicināti tirgotāji, arī Ilze`s Caramellini. Kopā četri tirgotāji :). Un vairāk par pītiem groziem, linu galdautiem un rotaslietām lēdmanieši gribēja ĒST. Es atkal priecīga! Drusku gan palika maizīte pāri, to pa ceļam ievedu Ķeguma sociālās aprūpes centrā, lai vecīšiem prieks pa Pēteriem.

Kas cilvēkiem garšo? Čiabattas maize patīk, gan parastā, gan ar piedevām. Pilngraudu maizīte arī. PĪRĀGI!!! Cep, cik gribi, tie tiek izpirkti vienmēr. Mmmm, bet nu ir laba man tā recepte, ir! Lielie smilšu cepumi, protams, patīk bērniem, un vecāki tos mīļuprāt pērk, - vismaz kaut kāda pārmaiņa pēc mūžīgajām gadatirgu piparkūkām.

Un tagad par svarīgo :)
Ceturtdien, 15. jūlijā Ilze`s Caramellini pirmo reizi piedalās Kalnciema ielas tirdziņā. Būs maize, pīrāgi, cepumi, kūkas. Nāciet un atbalstiet!

Meklēju elektriķi un pārdevēju

Fui, cik noputējis blogs :)) Noslauku putekļus un rakstu atkal.
Šobrīd esmu atmetusi telpu meklēšanu. Tur, kur es gribu, nav tā, ko es gribu, nav par to cenu, kādu gribu, un tā. Turpinu dzīvot uz privātiem pasūtījumiem un gadatirgiem.

Nopirku mīklas mīcītāju. Konditorejas dievs mani mīl, iedeva man iespēju nopirkt to "betonmaisītāju" ar 50 % atlaidi (loterijā vinnēju!). Taču tagad vajag elektriķi, kas to daiktu pieslēdz pie "Ķeguma", jo TĀDU štekeri es vēl dzīvē neesmu redzējusi.

Izturēju atlasi dalībai Brīvdabas muzeja gadatirgū, tagad meklēju pārdevēju, kas mani varētu aizvietot 5. jūnijā, kamēr pati dziedāšu Dobelē Kurzemes dziesmusvētkos.

Kas vēl? Izcepu 2000 sviesta mīklas cepumus Swedbankai. Ejiet 30. maijā uz filiālēm, ziedojiet labestības dienas akcijai, varbūt jums arī iedos ;).

Un ceturtdien gatavoju degustāciju ar Zaļās karotītes produktiem. Ņamma.

Lieldienu zaķi, šokolādes olas, burkānu mafini...

Svētdien - Lieldienās - Daugavas muzejā Doles salā ikgadējais pasākums ar olu ripināšanu, šūpošanu, staigāšanu ar koka kājām, zaķu tvarstīšanu un visādu citādu ņemšanos. Šogad jaunums - "Ilze`s Caramellini" tirgosies ar Lieldienām atbilstošiem kārumiem. Brauciet atbalstīt!
Iedvesmai - pāris bildes no pēdējā laika veikuma.

Dina dalās ar mani, es - ar jums

Šī diena atkal pagāja konditorejas mācībās kopā ar Dinu Giru no "Kaļķu vārtiem". Diena izcila, cepām maizi (maizes) un kišus, bet beigās, kad viss jau bija beidzies, vajadzēja palīdzēt Dinai fiksi sasmērēt un sadekorēt trīs kūkas labdarības pasākumam.
Bet ne par to šoreiz stāsts.
Stāsts par to, ka īstu meistaru acīmredzot raksturo prasme un spēja dalīties. Dinas uzdāvināto kliņģera recepti es varētu ierāmēt un pielikt pie sienas kā talismanu. Un ne jau tāpēc, ka šai receptē būtu kaut kādi īpaši noslēpumi atklāti, bet tāpēc ka tas vienkārši ir forši - izņem no savas lielās mapes kliņģera recepti, ar roku rakstītu, un uzdāvini vienam džondžikam. Kursu laikā nepaspējām izcept kliņģeri? - tam paredzēto termoizturīgo vaniļas pildījumu iedalām džondžikam (ārpāc, es tak jau sen gribēju izmēģināt šamos Pūres izstrādājumus, bet pirkt 5 kg spaini, nezinot, vai mācēšu, nebija drosmes. tagad ir 1/2 kilograms un vēl arī Dinas padoms). Palika pāri lielā biskvīta plāksne? - sarullējam un iedodam līdzi džondžikam. Džondžiks atnāk mājās, sakuļ putukrējumu, tajā iemaisa izkausētu banānu šokolādi, piegāž klāt laima sulu un trīs sagrieztus banānus, visu izmaisa, biskvītu (aklai vistai grauds!) samitrina ar sīrupūdeni, pārsmērē ar dižbrūkleņu zafti, pa virsu to šoko+putukrējumu, satin un noliek vēsumā. Vāks, cik šausmīgi garšīgi!

Ja kas, ideālā biskvīta noslēpums ir proporcija: 1 ola + 35 g cukura + 35 g miltu. Multiplicējam atkarībā no plāts lieluma (manai 45 x 35 cm plātij ņemu 4 - 5 olas, iznāk forši plāns biskvīts), saputojam olas ar cukuru, iesijājam miltus, izmaisām, lejam uz izcepampapīrotas plāts un cepam ~ 180 grādos ~ 10 - 15 minūtes. Pēc tam varam rullēt ruletes, griezt ripas un taisīt tortes vai vienkārši taisīt tortes, neko negriežot. Tas pats putukrējums + šokolāde (+ kapātas mandeles, sagriezti kons. persiki, ananāsi, banāni, jebkas) ir ļoti labs pildījums gan biksvītam, gan tortēm - šokolāde putukrējumu savelk un satur kopā.

Vāks, un rīt no rīta es cepšu tētim Lielo Kliņģeri. No rīta tāpēc, lai aizvestu siltu. Kliņģeris ir jāēd silts.


P.S. Vajadzētu, protams, arī pakomentēt 1) piemērotu telpu trūkumu, 2) kā vecu sētu izgāzušos valdības atbalsta programmu mikrozuņēmumiem, bet to ne šodien. Esmu iedvesmota.

Citēju Pārtikas un Veterināro dienestu

"2010. gada 15. februārī veikta uzņēmuma pirmsreģistrācijas pārbaude. Konstatēts, ka mājražotāja ražos cepumus, rauga mīklas izstrādājumus bez krēma, sklanduraušus, smilšu mīklas izstrādājumus, cepumus ar kondensētā piena krēmu. Mājražotāja nav uzsākusi ražot produkciju tirdzniecībai. Uzņēmuma telpas - virtuve ir viegli kopjama, ar atbilstošām darba virsmām. Ieteikt uzņēmumam "Ilze`s Caramellini" piešķirt pārtikas uzņēmuma reģistrācijas numuru.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kopš vakardienas "Ilze`s Caramellini" drīkst pilnīgi legāli ražot minētos izstrādājumus tirdzniecībai. Pieņemu apsveikumus un pasūtījumus ;)

Mans viedoklis par PVD sakarību atkal guva apstiprinājumu dzīvē. Vēl tikai jāveic ūdens analīzes (reizi divos gados), jāizstrādā cepamā pulvera lietošanas pamatojums (!!!), jāizstrādā deratizācijas pasākumu plāns (piedāvāju iesaistīt savus trīs kaķus...) un vēl jāsakārto daži sīkumi 1/2 gada laikā. Mīlīgi.

Mācos jaunas lietas

Šī diena ir pavadīta LIELISKI!!! - pēc olimpisko spēļu atklāšanas nakts miegaina devos uz Rīgu, lai pie Kaļķu vārtu konditores Dinas Giras apgūtu marcipāna dekoru, marcipāna pārklājumu un cukura mastikas veidošanu. Šis pasākums lieliski sakrita ar manu nepieciešamību pēc nedēļas cept kūku 70 personām ar īpašu zīmējumu virsū - par šo ziņošu pēc nedēļas!
Tu dzīvo, dzīvo, tu ik pa laikam izcep kādu kūku, tev liekas, ka tu jau kaut ko zini (un patiesībā - zini arī), un tad laikam svarīgākis ir nepazaudēt to sajūtu, ka jāmācās ir joprojām un visu laiku, nepārtraukti.
Viss pārējais - pievienotajās bildēs. Visu tur redzamo taisīju PATI, PATI, PATI, lieliskas meistares pieskatīta.

Bildē redzamā kūka - biezpiena - maskarpones kūka, ko manējie vakarā atzina par izcili labu (Guntaram gan negaršo marcipāns):
biskvīts, biezpiens, putukrējums, maskarpones siers, želatīns, cukurs, noformēšanai - marcipāns ar cukuru un cukura glazūra.
1 biskvīta ripu samitrina ar cukura sīrupu, izlīdzina 1/2 no biezpiena krēma (biezpienu samaisa ar sieru un putukrējumu, kam pievienots cukurs un kurā iemaisīts izkausēts želatīns), uzliek otru ripu, ko arī samitrina ar sīrupu, uzliek otru 1/2 krēma, trešo ripu, kārtīgi iespiež, ar atlikušo krēmu nolīdzina sānu malas, liek ledusskapī uz kādu brīdi, lai sastingst. Pa to laiku marcipānu ar cukuru starp divām plēves kārtām (vai vēl labāk - diviem silikona paliktņiem) izrullē lielā ripā (biskvīta diametrs + malu augstums + neliela uzlaide drošībai), to uzmanīgi klāj uz kūkas, piespiež. Tālāk - pēc izvēles - vai nu dekorē šo pēc vēlmes un iespējām (piemēram, ar marcipāna figūrām, augļiem etc.), vai arī no Royal Icing pagatavo glazūru, ar ko pārklāj kūku, - šis ir tas variants, kas redzams bildē. Dekorē.
Ko es nezināju? - piemēram, to, ka marcipāna pārklājuma tortes nedrīkst likt ledusskapī. Arī pūdercukura glazūras pārklājumus ne.

Sarkanā roze uz kūkas veidota ar rokām no iekrāsota marcipāna, dzeltenīgā roze uz dekoru šķīvja - no neiekrāsota marcipāna, bet pēc izveidošanas bik iepūderēta ar pulverveida pārtikas krāsu. Pārējās marcipāna figūras veidotas no iekrāsota un / vai neiekrāsota marcipāna, izmantojot silikona formas.
Koši baltā roze veidota ar rokām no cukura mastikas masas.

Man ir jaunas attiecības...

... ar valsti. Šodien iegriezos Ogres PVD un pateicu valstij, ka gribu kļūt par mājražotāju. Tas nu tā kā būtu pirmais solis legalizēšanās virzienā. Tagad valsts zina, ka to visu es gribu saukt par Ilze`s Caramellini (sassssodīts, vajaga logo!), un tagad valsts 10 dienu laikā ieradīsies pie manis ciemos, lai iepazītos ar "ražošanas platību". Lūk. Un pēc tam man izsniegs APLIECĪBU. Vīmandieniņ, viss kļūst nopietni. Starp citu, valsts bija ļoti laipna un izklausījās iepriecināta, ka es tāda aktīva. Vienmēr esmu PVD uzskatījusi par vienu sakarīgu iestādi. Tā tas bija Valmierā, un tā tas ir Ogrē. Reāli palīdzīgs iestādījums, kur ar servisa domāšanu viss kārtībā.
Noklausījos stāstu par simfoniskā orķestra vijolnieci, kas kā mājražotāja cep piparkūkas. Galvenais viņas noieta tirgus esot orķestra kolēģi.

Turpinu urbties cauri tehnoloģiju grāmatai no Vācijas, gūstot lielāku skaidrību par nepieciešamā aprīkojuma specifikācijām, par to, kā panākt maizes garozai lielāku kraukšķīgumu un par rauga vairošanos un tā. Droši vien brālim taisnība, sakot, ka nozarē, kur visi vadās pēc vienas "rokasgrāmatas", ar nedaudz piestrādāšanu var kļūt par jomas ekspertu, hehe. Un tā nu šodien saņēmu zvanu no kādas sievietes Ventspilī, kas grib no manis mācīties vācu maizes un kūku cepšanas gudrības. Jo, lūk, kāds no Latvijas vācu sabiedrības viņai esot izstāstījis, ka esot tāda Ilze, kas to visu zina. Kas man atliek - pie nākotnē darāmajiem darbiem ierakstām atslēgvārdu "franšīze". Uģi, ja tas notiks, tu būsi vainīgs:)).

Kāda nu tur bija tā NLP tehnika? - iedomājamies maksimālo rezultātu, kādu gribam pēc x gadiem, un tad domās kāpjamies atpakaļ un skatāmies, ko esam darījuši, lai to sasniegtu.

Šodien beidzot ieviesojos pie otra nozīmīgā* beķereju apgādātāja ar labām izejvielām - uzņēmuma LaNordija, kur, piemēram, var iepirkt par vairumcenu aukstajiem galdiem izmantojamās vafeļu karotītes un citus neitrālas garšas izstrādājumus fingerfood pagatavošanai. Tā arī šoreiz bija mana galvenā interese, jo ceturtdien jāservē uzkodas vienai bankai ;). Bet labākais ieguvums - LaNordijas sortimenta saraksts ar visām cenām, kas nekur citur nav atrodams. Burtiski izdīcu.

Pats smieklīgākais šodien - tā kā arī mājražotājiem tiek ieteikts, lai receptūra būtu kaut kādā pārskatāmā veidā apkopota, tad iebraucu kancelejas preču bodē un nopirku šausmīgi smuku mapīti ar tēmu sadalītāju, dikti jauku rūtiņu papīru un vēl kaut kādus štruntus. It kā man nebūtu kādas 7 recepšu mapes jau mājās... Kā tāda ģimnāziste, kas, ejot uz pirmo randiņu, nopērk jaunu matu sprādzi (kuru neviens tā arī nepamana, ja kas. Toties TĀ APZIŅA!) Daudz svarīgāk tagad ķerties pie virtuves pārkārtošanas, lai atbilstu virtuves "labturības" prasībām.

Ā, vēl. Viss sakrīt. 25. februārī eju turpat PVD uz semināru par paškontroles sistēmu pārtikas aprites uzņēmumos un par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas apritē. Par to man iedos papīru, ka esmu gudriniece, un, re - viena svarīga valsts prasība arī būs izpildīta. Tas noteikti noderēs gan praktiski, gan arī no papīra viedokļa, kad tikšu līdz reāla uzņēmuma darbam.

Lai iepriecētu katru, kas izlasījis šo ierakstu līdz galam, - lūk, pagājušās nedēļas nogalē cepu pasūtījuma kūku. Tajā bildē - tā ir viņa, skaties un priecājies!

Un lai iepriecētu sevi - es zinu, kur pasūtīt nātrija hidroksīdu, kas nepieciešams brēceļiem!



* pirmais ir "Raugs un citas preces" Dzelzavas ielā.