Piparkūku mīklas laiks

Ir pēdējais brīdis pasūtīt piparkūku mīklu!
Mīļie, klāt laiks padomāt par Ziemsvētku piparkūkām! Ja mīklas mīcīšana liekas sarežģīta, bet lielveikalu piedāvājums biedē ar garumgaro e-sarakstu, sūti ziņu un pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu. Grauzdēšu cukuru, vārīšu sīrupu, putināšu miltus, malšu piparus, kardamonu, apelsīna miziņu un citus labumus, lai TU varētu cept gan piparkūku sirsniņas, gan būvēt pilis un būdiņas. Ķīmiju un citus mākslīgos uzlabotājus atstāsim lielražotājiem, manā virtuvē tādu nav!
Kā zināms piparkūku mīklai vēlams labi nostāvēties pirms cepšanas, tāpēc - IR LAIKS rezervēt savu kilogramu Ilze`s Caramellini saldi piparotās mīklas! Cena - Ls 4 / kg, par atlaidēm var kaulēties.
Pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu līdz novembra beigām un katram kilogramam mīklas es pievienošu mīļu dāvanu!

JAUNUMS! Šogad pieejama arī piparkūku mīkla no bezglutēna miltiem cilvēkiem ar celiakiju (Ls 7 / kg) un eko-piparkūku mīkla no eko-izejvielām.
Gribi īstu Ziemsvētku kēksu ar rozīnēm, riekstiem, aprikozēm, mēnesi mitrinātu ar rumu? - mmm, Ilze`s Caramellini vari jautāt arī to!

Par citām lietām - citureiz. Īsumā - Swedbankas cepumu izlase izdevās skaista un garšīga, un arī vācu kūkas šogad bija stilīgas. Paskat, jau gads apkārt...
Pie reizes - ievērtējiet nosaukumu "Divu suņu beķereja". Jo? Jo tāda būs. Es to izdarīšu. Nelsons un Remingtons kūst no iespējas tikt pie tunča krekera, aknu cepumiņa un "bananas", bet burkānu kraukšķi ir lieliski jebkura suņa, liela un maza, treniņiem. Vēl arī - silti no tām daudzajām nepazīstamu cilvēku vēstulēm pēc Latvijas Radio raidījuma ar Ilze`s Caramellini piedalīšos.

"Tāda es esmu" un tāda es esmu

Huh, pēc Jura R. ierosmes, ar Antras R. morāliski atbalstošo plecu un Zanes D. akceptu Ilze`s Caramellini papildina mūsu kopīgo projektu - izrāžu apvienības PANNA sortimentu izrādē "Tāda es esmu". PANNA tagad arī CEP. Loģiski, vai ne?
"PANNA cep" pirmizrāde jau notikusi - mazliet klusāk, nekā varēja būt (mea culpa!), tomēr visnotaļ veiksmīgi - pupu kūkas, torsa torte un smilšu bikini izpārdošana papildināja sezonas pirmo izrādi Tukumā 24. septembrī. Ne pārāk kvalitatīvās bildes - šī emuārieraksta vizuālajās piebildēs. Bilžu kvalitāti solām uzlabot! Bet, ticiet man, vienlaikus cept torsa kūku un to vēl arī atcerēties nofotografēt, kamēr glazūra žūst, - brr, tas nav viegli.

Labi, arī tāda es esmu. Pašlaik krāsnī mufinpicas jeb picmufini. Ja es te uz brīdi pārtraucu rakstīt (eh, bet jūs jau to pat nemanīsiet), tad ziniet, ka rauju tos laukā krāsns. No rindkopas līdz rindkopai - man ir laiks tieši 20 minūtes. Maizīte prasa savu ritmu.

Viens no siltākajiem pēdējā laika notikumiem. Piektdien un sestdien pārdošanas vietu dažādošanas nolūkos iemēģināju t/c Spice tirdziņu (nu, Kalnciema ielai NEKAS nestāv līdzās). Piektdienā kāds sirms vīrs nopirka tūtu ar svaigi ceptajām pītajām rozīņmaizēm (iemācījos, iemācījos pīt purrrrrfektas pīnes! Gribat foto-mācībstundu rozīņmaižu brūvēšanā? - piesakieties tepat komentāros, kamēr nebūs vismaz 7 pēc rozīņmaizēm izslāpušu komentāru, fotomācības NE-BŪS!). Pastāvēja, parunājām par mājas tortēm un tā. Tāds foršs kungs. Sestdien uz tirgus beigām skatos - jaukais kungs uz sava riteņa brauc tieši pie manis (un man pirmā doma, vellos, vai nu nebija labas, vai bija ļoti labas, bet nupat jau pēdējās pārdotas). Kungs tā kā drusku saminstinās un saka - es jums te kaut ko gribēju parādīt (tā, domāju, MATS vakardienas rozīņmaizē. Vai prusaks. Bet NO KURIENES?). Un izvelk no rūpīgi satīta sainīša Vecu Pavārgrāmatu. "Es visu vakaru par Jums domāju." Mīļie mani, mēs abi apraudājāmies. Izrādās, viņa sieva ir bijusi konditore, un šī ir bijusi viņas rokasgrāmata. "Sargājiet to vairāk par naudiņu, man tā ir ļoti svarīga," uz atvadām klusi noteica Artūra kungs. Grāmata pie manis ir apmēram uz nedēļu un es to lasu kā romānu. AIZRAUJOŠI! Un bezgala silti. Un pa īstam. Ai, ko es te stāstu neizstāstāmo... Artūra kungs, man arī par Jums tagad jādomā. Un to ĪSTO biskvīta torti es Jums izcepšu. "Tādu, lai pat sviestpapīram iet sviests cauri!"

Svētdien savukārt cita emocija. Ikšķiles rudens gadatirdziņš. Plašā izvēlē "pulksteņi no Londonas" (citēju Martu Rībeli, "Diena"), saulesbrilles, lupatas. Un sāpīgais - dāmu kokvilnas veļu tirgoja Sirano de Beržeraks. Apkaucos. Ģimnāzistu elki tā nedrīkst darīt! NEKAD! Ne tāpēc, ka darbs apkaunojošs, bet tāpēc, ka TĀPĒC. Kāpēc Uldis Pūcītis strādāja par pārdevēju Āgenskalna tirgū? KĀPĒC? Tāpēc, ka "tādi mēs esam"? Arī tādi?

Starp citu - PANNA turpina cept. Nākamā torsa kūka un pupu kūciņas - ceturtdien Kuldīgā. Viss izrāžu saraksts - www.tadaesesmu.lv. Vairumā vietu būs arī viss iepriekšminētais pupu sortiments (Rīgā nebūs! Brauciet uz izrādēm reģionos!) Tuvākajās dienās tur parādīsies arī atbilstoša sadaļa ar bildēm. Ielūkojieties regulāri.

Ā, atcerējos. Nordic Sugar ražotā cukura pomāde ir ļoooooti laba. Rozīņmaižu glazūra iznāk klasiska. Ja jums kas glazējams, varu padalīties ar kādu kg, man vēl kādi 10 palikuši.


Labu nakti, mīļie! Picmafini ir ok, turpinu ar tām pašām rozīņmaizēm.

Kāzu torte un suņatorte. Un ALTUM

Forša kombinācija, vai ne? Torte kāzām 50 viesiem un torte manam sunim dzimšanas dienā.
Kāzu torte
Lai arī man sākumā klientes vēlme likās jocīga, beigās pati biju ar sevi apmierināta. Rezultāts redzams bildē. Tā sauktais "skudru pūznis" (no pašceptiem cepumiem un pašvārīta krēma, nevis "Selgas" un iebiezinātā piena!) ar fondanta glazūru un balto šokolādi. Apmēram 7,5 kg smaga.

Torte Remī
Remī šodien dzimšanas diena. Pirmā. Mīļais suņagabals dabūja vistu akniņu torti. Lai Nelsons nebūtu bēdīgs, ka viņam dzimšanas diena tikai pēc 1/2 gada, dabūja torti arī viņš. Pazuda kosmiskā ātrumā. Abi vispirms nolaizīja virskārtu :)

ALTUM
www.altum.lv
Piedalos. Man ir laiks līdz valsts svētkiem pabeigt biznesa plānu un par velti pamācīties finanšu vadību un grāmatvedību. Ja kas, programmā naudas esot pietiekami un noteikumi tās iegūšanai nemaz nav neizpildāmi. Oi.

Riga Food
Šogad kaut kā neiepriecināja tik ļoti kā iepriekš. Kaut kā... ūj, pat nezinu, kas man pietrūka tur šogad.
Ā, vienu lietu gan piefiksēju, kas N-E-P-A-T-I-K-A. Uzrāvos uz komunikāciju prasmēs nekompetentu SIA Leipurin darbinieci. Traki, ka viens cilvēks ~ 5 minūšu laikā var samaitāt visu labo iespaidu, kas man par šiem bija izveidojies gada laikā kopš iepriekšējā Riga Food. Pē.
Toties Pūres meitene bija superīga. Izrādās, viņiem jau ir jēdzīgos iepakojumos visādi jauni pildījumi. T.sk., vaniļas krēms kafijas maizītēm, par ko man te nesen jautāja.
Ā, vēl viena labā lieta no Riga Food. Iepazinos ar lietuviešiem, kas paši maļ speltas kviešus (Dinkel). Pa to laiku, kamēr mūsu zinātnieki urbina degunus, domādami, kur dabūt lobāmo mašīnu, kur dzirnavas, kur ko, kamēr mūsu speltas audzētāji ved uz Vāciju nelobītus graudus un ved atpakaļ miltus par kosmisku cenu, tepat Pasvalē, dažus kilometrus no Grenctāles - VISS IR. Forši tie leiši, man tak viņi patīk.
Un rīsu, un griķu milti viņiem arī ir. Arī cilvēcīgos iepakojumos. Arī ar piegādi uz Rīgu vismaz vienu reizi nedēļā. L-I-E-L-I-S-K-I.

Vēl par suņiem
Uzzināju, cik LKF prasa par dalību lielajā izstādē. Nagu maucēji. Pretīgi vienkārši. Sit pušu pat Brīvdabas muzeju. Pat vairākas reizes. Pē.

Priekšauta slavinājums

Pavisam nopietni, līdz savam pašreizējam vecumam ciest nevarēju priekšautus! Tagad savukārt grūti iedomāties, kā var virtuvē strādāt bez priekšauta... Forši tak! Ir, kur rokas noslaucīt. Un smukais bruncis (vai bikses), kas mugurā, arī nenošķīst ar miltiem, pildījumiem, sviestu. Un tad vēl draudzene uzšuj TĀDU priekšautu, nu, bet TĀDU!!! Smuko priekšautu lieku tirgos, parastos - mājās pie plīts. Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka konditoreja ir tik šmucīga padarīšana - vienā dienā priekšauts ir mells. Tāpēc priekšautam, ko lieto mājās pie maizes un kūku cepšanas ir jābūt 1) pietiekami lielam, 2) augstam, tā ka arī augša nosegta :D, 3) ar kādu kabatu, kur iemest mobilo telefonu, 4) bet manam sapņu priekšautam kreisajā sānā jostasvietas augstumā būtu ar klipsi piestiprināms maināms dvielītis, kur rokas noslaucīt, lai nu tas priekšauts bik tīrāks saglabājas.
Vēl esmu iemanījusies beidzot, ka ROKAS MUTĒ BĀZT NEDRĪKST! Elementāra lieta, bet nemaz nav viegli visu laiku ar pirkstu neiebraukt kādā bļodā, kaut ko pašņakarēt, kaut ko palaizīt. Higiēna paliek higiēna.
Ieva vakar sabildēja mājās esošos tortu un kūku dekorus "mīlētājiem". Pie manis tos var nopirkt pa vienam ;) atšķirībā no lielajām bāzēm, kur jāņem visa lielā kaste. Re, te var ielūrēt.
Kas tad vēl pēdējā laikā TĀDS? Ā, atcerējos, kaifoju joprojām par Kalnciema ielas tirdziņu. Nākamais - rīt, 12. augustā no plkst. 16, vakarā pēc tirgus - Karaliskā improvizācijas teātra izrāde.
Arī Skultes tirgus ir ļoti labs (jā, jā, arī tāpēc, ka praktiski bez konkurences). Par ideju braukt uz Skulti atkal paldies draudzenei! Pie viena Skultē satiku skolasbiedru, kas man līdzās tirgojās ar pienu un piena produktiem, fooooooorši! Futbolējām klientus viens pie otra. Sabaroju viņu ar pīrāgiem, lai nepukst, ka es, nezinīte, viņa vietā nostājusies (hmmm, uz asfalta NEKAS nebija rakstīts, ka tā Jāņa vieta).
Savukārt sestdien, 14. augustā Rīgā uz AB dambja - "Madaras" ekokosmētikas vārda dienas pasākums, kur būs arī tirgus, mani uzaicināja, būšu klāt.
Hmm, un vai šo lasījāt?

Tirgus pieredze

Vasara pilnā sparā, principā - vislabāk būtu kopā ar abiem suņiem sēdēt kādā ēnainā upes vai ezera malā, mērcējot kājas ūdenī, nevis pie cepeškrāsns...
Nu man ir sakrājusies šāda, tāda pieredze par gadatirgiem, dalos.

Brīvdabas muzejs. Šobrīd domāju, ka NEKAD VAIRS, vismaz ne par 55 latu dalības maksu. Nožēlojama ir muzeja atbildīgo darbinieku spēja komunicēt ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Nekompetence un galīgs sviests. Viss beidzās plusos, bet tas nebija tā vērts.

Salaspils Botāniskais dārzs. Man paveicās, es jūnija tirdziņā biju gluži vai vienīgais konditorejas tirgotājs, vismaz - mājražošanas izpratnē. Ar Iļģuciema maiznīcu grūti konkurēt apjomu dēļ, bet pircēji ievērtēja mani - mazo ražotājiņu. Svarīgi arī nodibināt labas attiecības ar kaimiņiem, tad vismaz laiks paskrien ātrāk, ja pircēji nenāk. Pārliecinājos, ka ļaudīm patīk neanonimitāte, manā gadījumā - pietiekami pamanāms uzraksts "Ilze`s Caramellini".

Ikšķiles Zāļu tirgus. Fui un pē Ikšķiles domei, kas kārtējo reizi galvenās vietas ierāda zeķu, krūšturu un saulesbriļļu tirgotājiem, - pat pirmsjāņu tirgū. Man atkal pircēju netrūka, tapa notirgoti arī pirmie suņu kārumu paraugi.

Lielvārdes Zāļu tirgus. Pierādījums, ka galvenais ir NENOSLINKOT. Lai arī iepriekšējā dienā biju jau norāvusies pa Ikšķiles tirgu, tur jauniegūtā paziņa, kas tirgo Skrīveru gotiņkončas, samudināja mani braukt 23. jūnija rītā (!!!) uz Zāļu tirgu Lielvārdē. Fui arī Lielvārdes tirgus rīkotājiem par nospiedošo zeķu un plastmasas krāmu pārbagātību, bet es jau atkal ne par ko nevaru sūdzēties. Biju vienīgā ar konditoreju. Pīrāgi pazuda, ka ne apgriezties nepaspēju. Mandeļu kūka arī. Maize arī. Viss pazuda. Plus vēl iegūti patīkami kontakti, kas varētu izvērsties tālāk. Plus - iegūts personisks uzaicinājums uz labdarības pasākumu + amatnieku tirdziņu Lēdmanē pa Pēteriem.

Lēdmane. Tautas universitātes atbalsta pasākuma amatnieku tirgus. Uiii, tas bija skaists pasākums. Iedvesmojošs. Tirdziņā piedalījās TIKAI organizatoru uzaicināti tirgotāji, arī Ilze`s Caramellini. Kopā četri tirgotāji :). Un vairāk par pītiem groziem, linu galdautiem un rotaslietām lēdmanieši gribēja ĒST. Es atkal priecīga! Drusku gan palika maizīte pāri, to pa ceļam ievedu Ķeguma sociālās aprūpes centrā, lai vecīšiem prieks pa Pēteriem.

Kas cilvēkiem garšo? Čiabattas maize patīk, gan parastā, gan ar piedevām. Pilngraudu maizīte arī. PĪRĀGI!!! Cep, cik gribi, tie tiek izpirkti vienmēr. Mmmm, bet nu ir laba man tā recepte, ir! Lielie smilšu cepumi, protams, patīk bērniem, un vecāki tos mīļuprāt pērk, - vismaz kaut kāda pārmaiņa pēc mūžīgajām gadatirgu piparkūkām.

Un tagad par svarīgo :)
Ceturtdien, 15. jūlijā Ilze`s Caramellini pirmo reizi piedalās Kalnciema ielas tirdziņā. Būs maize, pīrāgi, cepumi, kūkas. Nāciet un atbalstiet!

Meklēju elektriķi un pārdevēju

Fui, cik noputējis blogs :)) Noslauku putekļus un rakstu atkal.
Šobrīd esmu atmetusi telpu meklēšanu. Tur, kur es gribu, nav tā, ko es gribu, nav par to cenu, kādu gribu, un tā. Turpinu dzīvot uz privātiem pasūtījumiem un gadatirgiem.

Nopirku mīklas mīcītāju. Konditorejas dievs mani mīl, iedeva man iespēju nopirkt to "betonmaisītāju" ar 50 % atlaidi (loterijā vinnēju!). Taču tagad vajag elektriķi, kas to daiktu pieslēdz pie "Ķeguma", jo TĀDU štekeri es vēl dzīvē neesmu redzējusi.

Izturēju atlasi dalībai Brīvdabas muzeja gadatirgū, tagad meklēju pārdevēju, kas mani varētu aizvietot 5. jūnijā, kamēr pati dziedāšu Dobelē Kurzemes dziesmusvētkos.

Kas vēl? Izcepu 2000 sviesta mīklas cepumus Swedbankai. Ejiet 30. maijā uz filiālēm, ziedojiet labestības dienas akcijai, varbūt jums arī iedos ;).

Un ceturtdien gatavoju degustāciju ar Zaļās karotītes produktiem. Ņamma.

Lieldienu zaķi, šokolādes olas, burkānu mafini...

Svētdien - Lieldienās - Daugavas muzejā Doles salā ikgadējais pasākums ar olu ripināšanu, šūpošanu, staigāšanu ar koka kājām, zaķu tvarstīšanu un visādu citādu ņemšanos. Šogad jaunums - "Ilze`s Caramellini" tirgosies ar Lieldienām atbilstošiem kārumiem. Brauciet atbalstīt!
Iedvesmai - pāris bildes no pēdējā laika veikuma.