Laiks rit sasodīti ātri

Patiešām.
Paskat, jau janvāra beigas.
Decembris aizlidoja vēja spārniem ar asti, kā jau te minēju, piparkūku mī(k)lā. Foršākā lieta, kas tapa no piparkūku mīklas, bija 3D zvani, sasieti ar smukām lentām. Bilžu nav. Toties ir vēl viens kg mīklas ledusskapī, varbūt jāizcep? Man beidzot sāk kāroties piparkūkas, decembrī jau nebija laika.

Pa starpu visam vēl esmu paguvusi 40 stundas apgūt divas svarīgas jomas - apsildīt degunu uzņēmuma finanšu vadībā un grāmatvedības pamatos. Pat eksāmenus nokārtoju, papīrus dabūju. Tas viss - caur Hipobankas administrēto ALTUM programmu. Hmm, kaut kā man šķiet, ka pārāk maz ir ļaužu, kas par šo interesējas un izmanto reālu iespēju mācīties (ja ne uzreiz kredītu ņemt, hehe).

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma ir apsveicama. Vē, ir tik vienkārši tagad nodot visas atskaites.

Pamazām, palēnām viens pasūtījums atved nākamo, nu, ko nu es te daudz filozofēšu par vispārzināmu lietu - kvalitāte nodrošina kvalitāti un kāpina kvantitāti.

Hā, labā Krista uztaisījusi Ilze`s Caramellini vizītkartes un nu arī logotipu "Divu suņu beķerejai". Urbjos cauri likumdošanai par dzīvnieku barību un visu laiku šaustu sevi, ka neesmu vēl aizbraukusi uz Jelgavu, uz Vet.fakultāti pakonsultēties ar dzīvnieku fiziologiem. Toties suņu cepumi tiek degustēti uz nebēdu, nu jau manā arsenālā ir piecas stabilas receptes - burkānu kraukšķi, tunča krekeri, jēra kraukšķi, siera kraukšķi un banānu kraukšķi. Suņiem garšo ļoti, un arī mazie suņu izstādes divkājainie skatītāji vakar Saldus suņu izstādē nesmādēja.

Visiem sekotājiem, kas interesējās par pīto maizīšu darināšanas tehniku - rīt pie manis viesosies "Praktiskais Latvietis", kopā cepsim tējas maizītes (tās, ko vācieši sauc par "Bienenstich" - rauga mīklas plātsmaize ar vārīto krēmu un mandeļu griljāžu pa virsu), rādīšu pīto maizīšu gatavošanu soli pa solim, liesim cukurgaiļus un droši vien uzcepsim arī kādu suņu cepumiņu. Fotopamācības ceru pēc tam ievietot arī šeit.

Drīz atsāksies tirdziņu sezona.
Savukārt no 11. līdz 13. februārim "Ilze`s Caramellini" un "Divu suņu beķereja" piedalīsies tūrisma gadatirgū BALTTOUR 2011 Ķīpsalā.

Un ja nu kāds izlasa un interesējas -
5. februārī - kliņģera darbnīca Ikšķilē!

Kopā mācīsimies samīcīt labu kliņģera mīklu, sagatavot vairāku veidu pildījumus, veidot dažāda veida pīnes un dekorēt gatavo kliņģeri.

Dalības maksa - Ls 10, vietu skaits ierobežots.

Pieteikšanās un vairāk informācijas - ilzescaramellini@gmail.com

P.S. Man šķiet, ka viss būs labi. Ja vien es tūlīt iešu uz virtuvi un sākšu rosīties, tad viss būs. Šodien jāuzcep kliņģeris kora meitenēm, kas mani dūšīgi apsveica pag. nedēļas vārdadienā. Tas tak labs iemesls kliņģera cepšanai, vai ne? Citu nevarēju atrast.

Aste joprojām mīklā

Es ļoti cienu grāmatvežus. Ļoti, ļoti, ļoti. Apbrīnoju!
Tātad - izmantoju Eiropas Savienības piedāvātās iespējas un apmeklēju Hipobankas administrētās Altum programmas moduļa apmācību kursu "Uzņēmuma finanšu vadība". Brālis saka - sīkā, ja tu vēl arī grāmatvedību sāksi rubīt, tu vispār būsi nindzja. Nu, es nezinu, vai es jau sāku rubīt grāmatvedību, bet drusku jau sāku un drusku kā nindzja sajutos. Katrā ziņā - viens plusiņš manam topošajam biznesa plānam ar šo tiek pievienots. T.i., rakstot finanšu daļu, būs druuuusku mazāk šaizes. (Eu, lai tikai grāmatveži neiedomājas, ka viņi ir kingi tagad!!! Šak vai tak - lēmumus uzņēmējdarbībā ne jau grāmatveži pieņem!!!)
Pa šo laiku ir tapusi "Galleria Riga" piparkūku buildinga veidolā (40 x 40 x 40 cm). Esot gan tagad sākusi jukt, bet KO VAR GRIBĒT? nedrīkst lielizmēra piparkūku mājas cept no svaigas mīklas un līmēt kopā nenokaltušas detaļas. Bet ja klientam vajag buildingu ASAP? Ko darīt...
Šajās dienās jāsalīmē vēl kādas 30 piparkūku maz-mājiņas. Štukoju par visādiem latvju rakstiem, ko čukurā ierakstīt :)
Eeee, publika jopojām grib rozīņmaižu fotostāstu. Mīļie, būs, bet pagaidām aste ir piparkūku mīklā.
Ou, un šogad, šķiet, īpaši daiļi iznāca franču Ziemsvētku kūka Buche de Noel (piedodiet par nepareizrakstību!) Tā jau tas ir. Latvji bluķi velk ap māju un tad sadedzina, franči ir praktiskāki - izcep kūku bluķa formā un notiesā.
Labi, tagad eju kapāt žāvētos ķiršus ruma kūkai.

Piparkūku mīklas laiks

Ir pēdējais brīdis pasūtīt piparkūku mīklu!
Mīļie, klāt laiks padomāt par Ziemsvētku piparkūkām! Ja mīklas mīcīšana liekas sarežģīta, bet lielveikalu piedāvājums biedē ar garumgaro e-sarakstu, sūti ziņu un pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu. Grauzdēšu cukuru, vārīšu sīrupu, putināšu miltus, malšu piparus, kardamonu, apelsīna miziņu un citus labumus, lai TU varētu cept gan piparkūku sirsniņas, gan būvēt pilis un būdiņas. Ķīmiju un citus mākslīgos uzlabotājus atstāsim lielražotājiem, manā virtuvē tādu nav!
Kā zināms piparkūku mīklai vēlams labi nostāvēties pirms cepšanas, tāpēc - IR LAIKS rezervēt savu kilogramu Ilze`s Caramellini saldi piparotās mīklas! Cena - Ls 4 / kg, par atlaidēm var kaulēties.
Pasūti Ilze`s Caramellini piparkūku mīklu līdz novembra beigām un katram kilogramam mīklas es pievienošu mīļu dāvanu!

JAUNUMS! Šogad pieejama arī piparkūku mīkla no bezglutēna miltiem cilvēkiem ar celiakiju (Ls 7 / kg) un eko-piparkūku mīkla no eko-izejvielām.
Gribi īstu Ziemsvētku kēksu ar rozīnēm, riekstiem, aprikozēm, mēnesi mitrinātu ar rumu? - mmm, Ilze`s Caramellini vari jautāt arī to!

Par citām lietām - citureiz. Īsumā - Swedbankas cepumu izlase izdevās skaista un garšīga, un arī vācu kūkas šogad bija stilīgas. Paskat, jau gads apkārt...
Pie reizes - ievērtējiet nosaukumu "Divu suņu beķereja". Jo? Jo tāda būs. Es to izdarīšu. Nelsons un Remingtons kūst no iespējas tikt pie tunča krekera, aknu cepumiņa un "bananas", bet burkānu kraukšķi ir lieliski jebkura suņa, liela un maza, treniņiem. Vēl arī - silti no tām daudzajām nepazīstamu cilvēku vēstulēm pēc Latvijas Radio raidījuma ar Ilze`s Caramellini piedalīšos.

"Tāda es esmu" un tāda es esmu

Huh, pēc Jura R. ierosmes, ar Antras R. morāliski atbalstošo plecu un Zanes D. akceptu Ilze`s Caramellini papildina mūsu kopīgo projektu - izrāžu apvienības PANNA sortimentu izrādē "Tāda es esmu". PANNA tagad arī CEP. Loģiski, vai ne?
"PANNA cep" pirmizrāde jau notikusi - mazliet klusāk, nekā varēja būt (mea culpa!), tomēr visnotaļ veiksmīgi - pupu kūkas, torsa torte un smilšu bikini izpārdošana papildināja sezonas pirmo izrādi Tukumā 24. septembrī. Ne pārāk kvalitatīvās bildes - šī emuārieraksta vizuālajās piebildēs. Bilžu kvalitāti solām uzlabot! Bet, ticiet man, vienlaikus cept torsa kūku un to vēl arī atcerēties nofotografēt, kamēr glazūra žūst, - brr, tas nav viegli.

Labi, arī tāda es esmu. Pašlaik krāsnī mufinpicas jeb picmufini. Ja es te uz brīdi pārtraucu rakstīt (eh, bet jūs jau to pat nemanīsiet), tad ziniet, ka rauju tos laukā krāsns. No rindkopas līdz rindkopai - man ir laiks tieši 20 minūtes. Maizīte prasa savu ritmu.

Viens no siltākajiem pēdējā laika notikumiem. Piektdien un sestdien pārdošanas vietu dažādošanas nolūkos iemēģināju t/c Spice tirdziņu (nu, Kalnciema ielai NEKAS nestāv līdzās). Piektdienā kāds sirms vīrs nopirka tūtu ar svaigi ceptajām pītajām rozīņmaizēm (iemācījos, iemācījos pīt purrrrrfektas pīnes! Gribat foto-mācībstundu rozīņmaižu brūvēšanā? - piesakieties tepat komentāros, kamēr nebūs vismaz 7 pēc rozīņmaizēm izslāpušu komentāru, fotomācības NE-BŪS!). Pastāvēja, parunājām par mājas tortēm un tā. Tāds foršs kungs. Sestdien uz tirgus beigām skatos - jaukais kungs uz sava riteņa brauc tieši pie manis (un man pirmā doma, vellos, vai nu nebija labas, vai bija ļoti labas, bet nupat jau pēdējās pārdotas). Kungs tā kā drusku saminstinās un saka - es jums te kaut ko gribēju parādīt (tā, domāju, MATS vakardienas rozīņmaizē. Vai prusaks. Bet NO KURIENES?). Un izvelk no rūpīgi satīta sainīša Vecu Pavārgrāmatu. "Es visu vakaru par Jums domāju." Mīļie mani, mēs abi apraudājāmies. Izrādās, viņa sieva ir bijusi konditore, un šī ir bijusi viņas rokasgrāmata. "Sargājiet to vairāk par naudiņu, man tā ir ļoti svarīga," uz atvadām klusi noteica Artūra kungs. Grāmata pie manis ir apmēram uz nedēļu un es to lasu kā romānu. AIZRAUJOŠI! Un bezgala silti. Un pa īstam. Ai, ko es te stāstu neizstāstāmo... Artūra kungs, man arī par Jums tagad jādomā. Un to ĪSTO biskvīta torti es Jums izcepšu. "Tādu, lai pat sviestpapīram iet sviests cauri!"

Svētdien savukārt cita emocija. Ikšķiles rudens gadatirdziņš. Plašā izvēlē "pulksteņi no Londonas" (citēju Martu Rībeli, "Diena"), saulesbrilles, lupatas. Un sāpīgais - dāmu kokvilnas veļu tirgoja Sirano de Beržeraks. Apkaucos. Ģimnāzistu elki tā nedrīkst darīt! NEKAD! Ne tāpēc, ka darbs apkaunojošs, bet tāpēc, ka TĀPĒC. Kāpēc Uldis Pūcītis strādāja par pārdevēju Āgenskalna tirgū? KĀPĒC? Tāpēc, ka "tādi mēs esam"? Arī tādi?

Starp citu - PANNA turpina cept. Nākamā torsa kūka un pupu kūciņas - ceturtdien Kuldīgā. Viss izrāžu saraksts - www.tadaesesmu.lv. Vairumā vietu būs arī viss iepriekšminētais pupu sortiments (Rīgā nebūs! Brauciet uz izrādēm reģionos!) Tuvākajās dienās tur parādīsies arī atbilstoša sadaļa ar bildēm. Ielūkojieties regulāri.

Ā, atcerējos. Nordic Sugar ražotā cukura pomāde ir ļoooooti laba. Rozīņmaižu glazūra iznāk klasiska. Ja jums kas glazējams, varu padalīties ar kādu kg, man vēl kādi 10 palikuši.


Labu nakti, mīļie! Picmafini ir ok, turpinu ar tām pašām rozīņmaizēm.

Kāzu torte un suņatorte. Un ALTUM

Forša kombinācija, vai ne? Torte kāzām 50 viesiem un torte manam sunim dzimšanas dienā.
Kāzu torte
Lai arī man sākumā klientes vēlme likās jocīga, beigās pati biju ar sevi apmierināta. Rezultāts redzams bildē. Tā sauktais "skudru pūznis" (no pašceptiem cepumiem un pašvārīta krēma, nevis "Selgas" un iebiezinātā piena!) ar fondanta glazūru un balto šokolādi. Apmēram 7,5 kg smaga.

Torte Remī
Remī šodien dzimšanas diena. Pirmā. Mīļais suņagabals dabūja vistu akniņu torti. Lai Nelsons nebūtu bēdīgs, ka viņam dzimšanas diena tikai pēc 1/2 gada, dabūja torti arī viņš. Pazuda kosmiskā ātrumā. Abi vispirms nolaizīja virskārtu :)

ALTUM
www.altum.lv
Piedalos. Man ir laiks līdz valsts svētkiem pabeigt biznesa plānu un par velti pamācīties finanšu vadību un grāmatvedību. Ja kas, programmā naudas esot pietiekami un noteikumi tās iegūšanai nemaz nav neizpildāmi. Oi.

Riga Food
Šogad kaut kā neiepriecināja tik ļoti kā iepriekš. Kaut kā... ūj, pat nezinu, kas man pietrūka tur šogad.
Ā, vienu lietu gan piefiksēju, kas N-E-P-A-T-I-K-A. Uzrāvos uz komunikāciju prasmēs nekompetentu SIA Leipurin darbinieci. Traki, ka viens cilvēks ~ 5 minūšu laikā var samaitāt visu labo iespaidu, kas man par šiem bija izveidojies gada laikā kopš iepriekšējā Riga Food. Pē.
Toties Pūres meitene bija superīga. Izrādās, viņiem jau ir jēdzīgos iepakojumos visādi jauni pildījumi. T.sk., vaniļas krēms kafijas maizītēm, par ko man te nesen jautāja.
Ā, vēl viena labā lieta no Riga Food. Iepazinos ar lietuviešiem, kas paši maļ speltas kviešus (Dinkel). Pa to laiku, kamēr mūsu zinātnieki urbina degunus, domādami, kur dabūt lobāmo mašīnu, kur dzirnavas, kur ko, kamēr mūsu speltas audzētāji ved uz Vāciju nelobītus graudus un ved atpakaļ miltus par kosmisku cenu, tepat Pasvalē, dažus kilometrus no Grenctāles - VISS IR. Forši tie leiši, man tak viņi patīk.
Un rīsu, un griķu milti viņiem arī ir. Arī cilvēcīgos iepakojumos. Arī ar piegādi uz Rīgu vismaz vienu reizi nedēļā. L-I-E-L-I-S-K-I.

Vēl par suņiem
Uzzināju, cik LKF prasa par dalību lielajā izstādē. Nagu maucēji. Pretīgi vienkārši. Sit pušu pat Brīvdabas muzeju. Pat vairākas reizes. Pē.

Priekšauta slavinājums

Pavisam nopietni, līdz savam pašreizējam vecumam ciest nevarēju priekšautus! Tagad savukārt grūti iedomāties, kā var virtuvē strādāt bez priekšauta... Forši tak! Ir, kur rokas noslaucīt. Un smukais bruncis (vai bikses), kas mugurā, arī nenošķīst ar miltiem, pildījumiem, sviestu. Un tad vēl draudzene uzšuj TĀDU priekšautu, nu, bet TĀDU!!! Smuko priekšautu lieku tirgos, parastos - mājās pie plīts. Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka konditoreja ir tik šmucīga padarīšana - vienā dienā priekšauts ir mells. Tāpēc priekšautam, ko lieto mājās pie maizes un kūku cepšanas ir jābūt 1) pietiekami lielam, 2) augstam, tā ka arī augša nosegta :D, 3) ar kādu kabatu, kur iemest mobilo telefonu, 4) bet manam sapņu priekšautam kreisajā sānā jostasvietas augstumā būtu ar klipsi piestiprināms maināms dvielītis, kur rokas noslaucīt, lai nu tas priekšauts bik tīrāks saglabājas.
Vēl esmu iemanījusies beidzot, ka ROKAS MUTĒ BĀZT NEDRĪKST! Elementāra lieta, bet nemaz nav viegli visu laiku ar pirkstu neiebraukt kādā bļodā, kaut ko pašņakarēt, kaut ko palaizīt. Higiēna paliek higiēna.
Ieva vakar sabildēja mājās esošos tortu un kūku dekorus "mīlētājiem". Pie manis tos var nopirkt pa vienam ;) atšķirībā no lielajām bāzēm, kur jāņem visa lielā kaste. Re, te var ielūrēt.
Kas tad vēl pēdējā laikā TĀDS? Ā, atcerējos, kaifoju joprojām par Kalnciema ielas tirdziņu. Nākamais - rīt, 12. augustā no plkst. 16, vakarā pēc tirgus - Karaliskā improvizācijas teātra izrāde.
Arī Skultes tirgus ir ļoti labs (jā, jā, arī tāpēc, ka praktiski bez konkurences). Par ideju braukt uz Skulti atkal paldies draudzenei! Pie viena Skultē satiku skolasbiedru, kas man līdzās tirgojās ar pienu un piena produktiem, fooooooorši! Futbolējām klientus viens pie otra. Sabaroju viņu ar pīrāgiem, lai nepukst, ka es, nezinīte, viņa vietā nostājusies (hmmm, uz asfalta NEKAS nebija rakstīts, ka tā Jāņa vieta).
Savukārt sestdien, 14. augustā Rīgā uz AB dambja - "Madaras" ekokosmētikas vārda dienas pasākums, kur būs arī tirgus, mani uzaicināja, būšu klāt.
Hmm, un vai šo lasījāt?

Tirgus pieredze

Vasara pilnā sparā, principā - vislabāk būtu kopā ar abiem suņiem sēdēt kādā ēnainā upes vai ezera malā, mērcējot kājas ūdenī, nevis pie cepeškrāsns...
Nu man ir sakrājusies šāda, tāda pieredze par gadatirgiem, dalos.

Brīvdabas muzejs. Šobrīd domāju, ka NEKAD VAIRS, vismaz ne par 55 latu dalības maksu. Nožēlojama ir muzeja atbildīgo darbinieku spēja komunicēt ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Nekompetence un galīgs sviests. Viss beidzās plusos, bet tas nebija tā vērts.

Salaspils Botāniskais dārzs. Man paveicās, es jūnija tirdziņā biju gluži vai vienīgais konditorejas tirgotājs, vismaz - mājražošanas izpratnē. Ar Iļģuciema maiznīcu grūti konkurēt apjomu dēļ, bet pircēji ievērtēja mani - mazo ražotājiņu. Svarīgi arī nodibināt labas attiecības ar kaimiņiem, tad vismaz laiks paskrien ātrāk, ja pircēji nenāk. Pārliecinājos, ka ļaudīm patīk neanonimitāte, manā gadījumā - pietiekami pamanāms uzraksts "Ilze`s Caramellini".

Ikšķiles Zāļu tirgus. Fui un pē Ikšķiles domei, kas kārtējo reizi galvenās vietas ierāda zeķu, krūšturu un saulesbriļļu tirgotājiem, - pat pirmsjāņu tirgū. Man atkal pircēju netrūka, tapa notirgoti arī pirmie suņu kārumu paraugi.

Lielvārdes Zāļu tirgus. Pierādījums, ka galvenais ir NENOSLINKOT. Lai arī iepriekšējā dienā biju jau norāvusies pa Ikšķiles tirgu, tur jauniegūtā paziņa, kas tirgo Skrīveru gotiņkončas, samudināja mani braukt 23. jūnija rītā (!!!) uz Zāļu tirgu Lielvārdē. Fui arī Lielvārdes tirgus rīkotājiem par nospiedošo zeķu un plastmasas krāmu pārbagātību, bet es jau atkal ne par ko nevaru sūdzēties. Biju vienīgā ar konditoreju. Pīrāgi pazuda, ka ne apgriezties nepaspēju. Mandeļu kūka arī. Maize arī. Viss pazuda. Plus vēl iegūti patīkami kontakti, kas varētu izvērsties tālāk. Plus - iegūts personisks uzaicinājums uz labdarības pasākumu + amatnieku tirdziņu Lēdmanē pa Pēteriem.

Lēdmane. Tautas universitātes atbalsta pasākuma amatnieku tirgus. Uiii, tas bija skaists pasākums. Iedvesmojošs. Tirdziņā piedalījās TIKAI organizatoru uzaicināti tirgotāji, arī Ilze`s Caramellini. Kopā četri tirgotāji :). Un vairāk par pītiem groziem, linu galdautiem un rotaslietām lēdmanieši gribēja ĒST. Es atkal priecīga! Drusku gan palika maizīte pāri, to pa ceļam ievedu Ķeguma sociālās aprūpes centrā, lai vecīšiem prieks pa Pēteriem.

Kas cilvēkiem garšo? Čiabattas maize patīk, gan parastā, gan ar piedevām. Pilngraudu maizīte arī. PĪRĀGI!!! Cep, cik gribi, tie tiek izpirkti vienmēr. Mmmm, bet nu ir laba man tā recepte, ir! Lielie smilšu cepumi, protams, patīk bērniem, un vecāki tos mīļuprāt pērk, - vismaz kaut kāda pārmaiņa pēc mūžīgajām gadatirgu piparkūkām.

Un tagad par svarīgo :)
Ceturtdien, 15. jūlijā Ilze`s Caramellini pirmo reizi piedalās Kalnciema ielas tirdziņā. Būs maize, pīrāgi, cepumi, kūkas. Nāciet un atbalstiet!