Fū, pirmie 60 kg piparkūku mīklas aiz muguras. Zināma eiforijas sajūta! Pie trešās porcijas izstrādājas noteikta secība, visas garšvielas no maisiņiepakojumiem pārceļo uz plastmasas kārbām, katrā iekšā karote, cukura maiss pa kreisi, sviesta klucis pa labi, nazis šur, bļodiņa tur, pipari te, radio ieslēgts. Miltu iesvēršanā un sviesta porcionēšanā iemanījos gandrīz uz gramu (bet līdz šim veikalos esmu dažkārt brīnījusies, kad palūdzu pārdevējai nogriezt 200 g šķiņķa un viņa nogriež 203 vai 199 gramus...). Lielajā beramproduktu "lāpstā" ir gandrīz precīzi 500 g cukura, bet farīns vispār nav jāsver, to bez manis jau veikli izdarījuši cukura fasētāji. Mmmm, paldies viņiem par to, viena svēršana atkrīt.
Uzslava Balticovo plastmasīgajam olu iepakojumam. Uzmetu olu kastei virsū ~ 25 kg sviesta kluci, pie kam - ar stūri. Man kājas, protams, bija stīvas, ka nāksies lasīt čaumalas no kulteņa ārā, bet nekā! Bik ieplīsa viena ola, pārējām pilnīgi nekas.
Un tagad es tā sāku domāt. Vai man vispār šiem 2000 eņģeļiem ir vajadzīgs mīklas maisītājs? Šķiet, ka nav, es pati esmu labs maisītājs! Caurmēra jauda - 1 kg piparkūku mīklas piecās minūtēs.
Drusku smeldz delnas no mīcīšanas, toties visa māja smaržo.
Rīt būs gatavas eņģeļformas. Viena blasītāja* nosauca to par "pingvīnu sajūtu". Jā, tā ir pingvīnu muguras sajūta, tā siltā.
* Blasītājs ir bloga lasītājs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Par blasītāju 1o punkti :) - es vismaz tādu nebiju dzirdējusi. Pārējais arī superforši.
AtbildētDzēst