Šodien noglazēju 724. eņģeli, un viņš man patika. Kad tādam plakanam, brūnam cepumam ar pūdercukura glazūru uzzīmē spārnus, viņš ir gatavs lidot (un pavisam citu jēgu iegūst mans jociņš par to, kāpēc pirms kora uzstāšanās jāuzkrāso lūpas, - tāpēc, lai ir ar ko dziedāt). Kamēr viņi nebija glazēti, man radās aizdomas, ka eņģeļi ir dēmoni. Fū, rītvakar pirmajam tūkstotim jau būtu jādodas uz banku. Urrā, un mamma rīt brauc man palīgā.
Pa šo laiku - biju Ventspilī klausīties dzīvajā Kulakovu/Weidenbaumu, bet pēc tam dziedāju pie Brīvības pieminekļa. Tad vēl mani eņģeļi mazliet palīdzēja nākt pasaulē mazajai Ilonas un Matīsa meitiņai Norai (piparkūku mīklas rullēšana, izrādās, arī ir labs dzemdību stimulators!)"Ausma" nosvinējusi 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Guntars arī nosvinējis dzimšanas dienu. Ir tapis pagaršots mans sidrs (drusku par stipru, bet vispār labs. Kaut kad jātaisa prove, vai var arī citiem dot, pagaidām bail par sekām, he). Vēl pabiju Talsos, Saldū un Ķekavā, semināru rīkošanas darbiņš dzīvo savu patstāvīgo dzīvi un galvassāpes nerada.
Noteikti ir noticis vēl kaut kas, bet šobrīd es to neatceros. ZInāmā mērā tas tātad nemaz NAV noticis.
Dzīvot pa māju un cept / glazēt cepumus ir nāvīgi patīkami. Nauda ietaupās, jo slinkums iet uz veikalu, pie kam ledusskapis izrādās pilns ar sasaldētiem pašu dārza labumiem. Teļa ribas ar sviesta pupām un burkāniem sinepju marinādē pārspēja cerēto. Savukārt no rīta aizvest Ievu uz Ogri liekas tāda patīkam ekskursija. Datoru ieslēgt vispār negribas, uz telefona zvaniem atbildēt - arī ne.
Toties palīdzība eņģeļprojekta uz-priekšu-virzīšanai joprojām tiek pieņemta.
Viss ir kārtībā.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru