Lūk, recepte, ar kuru niekojos apmēram reizi pāris gados, kad kliņģerus sagribas tā, ka izturēt nevar. Recepte ņemta no vienas vecas latju pavārgrāmatas (vairs neatceros, kuras) un pa gadiem pieprecizēta līdz manai garšai. Neiznāk gluži kā vācu "Brezel", jo tiem vajadzīgais nātrija hidroksīds (kaustiskā soda) tad būtu atsevišķi jāiepērk, piemēram, Vācijā, jo ikdienas lietošanai pārtikas ražošanā nopērkams nav. Nātrija sārmu aizstāju ar sodu, un izdodas labi, turklāt strādāt ar sārmu mājas apstākļos tikai tāpēc, lai kliņģeri iznāktu vēl līdzīgāki brēceļiem, man nav nekāda iekāriena.
Te nu ir, ja gribat izmēģināt:
ŪDENSKLIŅGERI (~ 32 gab., ~ 60 - 70 g smagi)
500 ml remdena ūdens
25 g presētā (svaigā) vai 8 g sausā rauga
30 g mīksta sviesta vai eļļas
2 ĒK cukura
1 TK sāls
900 g - 1 kg kviešu miltu
ūdens, sāls, soda un liels katls kliņģeru vārīšanai
Ola apziešanai
Ķimenes un rupjā sāls apkaisīšanai
1. Presēto raugu izšķīdinu remdenā ūdenī (ja izmantoju sauso, to vienkārši ieberu ūdenī, īpaši negaidot šķīšanu), pievienoju cukuru un sāli, miltus un izmaisu, tad pievienoju sviestu un samīcu, kamēr mīkla elastīga un forša. Siltā vietā raudzēju ~ 30 minūtes, mazāk ne.
2. Ieslēdzu cepeškrāsni uz ~ 220 C grādiem. Uzlieku vārīties lielu katlu ar ūdeni, - lai kliņerīšiem ir, kur plunčāties. Uz ~ 3 l ūdens ~ 2 ĒK sāls un 2 TK sodas. Ar cepampapīru izklāju divas plātis.
3. Mīklu mazliet izmīcu, sadalu ~ 70 g lielos gabalos (te nu katrs cepējs pats var izdomāt, cik lielus un smagus kliņģerus grib). Katru mīklas gabaliņu uz galda sarullēju rullītī, no kura veidoju kliņģeri. Ja rullīša gali būs tievāki, par viduci, tad kliņģera savītais vidus būs smukāks!
4. Kad ūdens uzvārījos, kliņģerīšus laižu peldēties vārošajā ūdenī. Nevajag tos sabērt vienā reizē par daudz! Katlā esošajiem jāļauj brīvi peldēt, turklāt arī šķidrumam visu laiku ir jāvārās. Kad kliņģeris nogrimis un atkal uzpeldējis (tas notiek ātri), ar putu karoti ņemu ārā, drusku notecinu un lieku uz plāts.
5. Sakuļu olu, apsmērēju apvārītos kliņģerus un pārkaisu ar rupjo / kristālisko sāli un ķimenēm. Droši var izmantot arī cukuru un magones, sezamu vai kādas citas sēkliņas / sadrupinātus riekstus pēc izvēles un gaumes.
6. Pa to laiku krāsns ir uzkarsusi, šauju plātis krāsnī un cepu, kamēr kliņģeri zeltaini brūni un paši prasīties prasās ēdājam mutē.
(tā kā man ir cepeškrāsns ar ventilatoru, varu cept abas plātis vienlaicīgi. Ja tāda nav, tad kliņģerus vāra un cep vienu plāti pēc otras, - kamēr pirmā krāsnī, var lieliski paspēt uzvārīt otru).
Lieliska recepte un gan jau ka garšo arī vienreizēji. Šādi kliņģeri vienmēr baigi labi noder kad vajag papildināt svētku galdu. Paldies, ka padalījies.
AtbildētDzēstPaldies par komentāru! Noteikti izmēģiniet :)
AtbildētDzēst