Piebilde

Vēl vienu konditoriski beķerisku jaunumu atcerējos - uzdāvināju sev Ziemsvētkos grāmatu "Jaunā konditora rokasgrāmata". Diezgan smieklīga. Tak tagad vismaz ir versija, kāpēc visās Rīgas konditorejās sortiments ir tik līdzīgs :))

Starp diviem svētkiem

Vaiii, pati sev izlūdzos piedošanu par pazušanu...
Lūk, manas pēdējā laika konditoriskās aktivitātes:
- lai arī samazinātā formātā, tomēr arī šogad notika Lielie Cepumsvētki. Bijām divatā ar Lailu, un tomēr laikā no pl. 11 līdz pl. 20 izcepām 16 šķirņu cepumus. Labā marcipāna smilšu cepumu recepte nekādi nedevās rokās, tie šogad izpalika, karamelīnī SPECIĀLI necepu, bet mani favorīti šogad - veseli trīs. Vaniļas cepumi ar šokolādes glazūru un pistāciju riekstiem; makadamijas riekstu cepumi un "sniega bumbas" ar citronu glazūru un kokosriekstu skaidiņām. Nupat atcerējos, ka otrā ledusskapī kaut kur jābūt vismaz trīs mīklām, ko nepaspējām izcept... He, rītdienas plāns skaidrs :))

Lūk, vaniļas cepumi ar šoko un pistācijām:

Produkti
250 g miltu
125 g cukura
2 olu dzeltenumi
150 g sviesta
125 g maltu mandeļu
1 paciņa vaniļas cukura

100 - 150 g tumšās šokolādes
2 ĒK sviesta
Pistāciju rieksti apkaisīšanai

Gatavošana
1. Visas mīklas sastāvdaļas samīca gludā mīklā, liek ledusskapī uz 1 stundu. Izrullē, sagriež rombos (lai cepumi būtu vienādāki, tomēr izmantoju formu - lāsītes, ~ 3 x 2 cm).
2. Cep pie 220 grādiem ~ 10 minūtes.
3. Ar izkausētu šokolādi, kas sajaukta ar sviestu, cepumus salīmē pa diviem kopā. Vienu stūrīti (manu "lāsīšu" gadījumā - apaļo galu) iemērc glazūrā, pēc tam - sakapātās pistācijās. Ļauj sastingt.

- nākamā kulināriski beķeriskā aktivitāte - pīrāgi uz Ziemsvētkiem. Rauga mīklai pieliku arī nedaudz ierauga (nopērkams Gemosā), mīkla bija izcili gaisīga un gatavās maizītes ieguva papildu spēju pretoties izkalšanai - ILGĀK SVAIGS!

- šodien, oi, gandrīz vai kauns atzīties... nopirku maizes cepamo automātu :)). Pirmais eksperiments - ciabatta no Sky pirkta gatavā miltu maisījuma. Baigi garšīgi! Otrais eksperiments pašlaik ir aparātā - baltmaize parastā. Man nepatīk tas caurums apakšā, kas maizē paliek no mīklas maisītāja, tāpēc pēc mīklas samīcīšanas fāzes pacentos izķeksēt to mīcītājspārnu ārā. tam taču nekādi nevajadzētu ietekmēt maizi, vai ne?

Beķereja, beķereja. Dace nesen atsūtīja pāris adreses, kur varētu iet izlūkot telpas. Turu viņu pie dziesmas, ceru parīt - gada pēdējā dienā paklīst pa Rīgas centru. Galvā perinās arī pāris idejas sortimentam. Uiuiui, man vajadzēs labu, ļoti labu iepakojuma štukotāju!

Tāda sajūta, ka kaut kam ir jānotiek. Un jānotiek tuvākajā laikā. CIk tad ilgi var sēdēt un cept automātmaizi???

520 maisiņi

Nu, tā. 3500 eņģeļi plus ~ 100 rezervisti ir dzemdināti. Ar salauztu mīklas rulli, piepampušām rokām (vellos, kā var sāpēt rokas!!!), pēdējās trīs naktīs gulētām ~ 4 stundām (kopā, kopā pa visām trim naktīm), derdzīgu cukura glazūras salkanumu uz sejas, matos, uz grīdas, uz visa iespējamā :)
Glazēšana ir viena traka padarīšana, es jums teikšu. Jo cietāk glazūra, jo ātrāk tā žūst (un eņģeļi ir pakojami). Un - jo cietāka glazūra, jo vairāk sāp rokas. Un vēl izrādās, ka uz galda izžuvusi un sadrupusi pūdercukura glazūra ir asa kā smilšpapīrs.
Taču nu jau Lielaam Piparkūku maratonam ir redzams gals - rītdien vedu pasūtītājam 520 maisiņus ar mazajām piparkūkām. Un tad viss. Un tad kādu gadu piparkūkas lūdzu nepiedāvāt :)
Interesanti, ko es darīšu rīt pēcpusdienā?

***

Salauzu mīklas rulli. Neprasiet, kā tas vispār ir iespējams.

Palicis izcept ~ 400 eņģeļus un kādus 700 noglazēt.
Toties es zinu, cik ir 2500 gatavi eņģeļi. Katra vēdera preses šķiedriņa, katrs plaukstu muskulis zina, uh, cik labi zina!

Bet vispār - gribas atgriezties pie tēmas par telpu meklēšanu. Tagad jau katrs, kam nav slinkums, ver vaļā beķereju...

Bet Tam, kurš šorīt publiski skandēja Caramellini vārdu - buča no manis. Atkal silti.

Eņģeļi kļūst par personībām

Šodien noglazēju 724. eņģeli, un viņš man patika. Kad tādam plakanam, brūnam cepumam ar pūdercukura glazūru uzzīmē spārnus, viņš ir gatavs lidot (un pavisam citu jēgu iegūst mans jociņš par to, kāpēc pirms kora uzstāšanās jāuzkrāso lūpas, - tāpēc, lai ir ar ko dziedāt). Kamēr viņi nebija glazēti, man radās aizdomas, ka eņģeļi ir dēmoni. Fū, rītvakar pirmajam tūkstotim jau būtu jādodas uz banku. Urrā, un mamma rīt brauc man palīgā.
Pa šo laiku - biju Ventspilī klausīties dzīvajā Kulakovu/Weidenbaumu, bet pēc tam dziedāju pie Brīvības pieminekļa. Tad vēl mani eņģeļi mazliet palīdzēja nākt pasaulē mazajai Ilonas un Matīsa meitiņai Norai (piparkūku mīklas rullēšana, izrādās, arī ir labs dzemdību stimulators!)"Ausma" nosvinējusi 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Guntars arī nosvinējis dzimšanas dienu. Ir tapis pagaršots mans sidrs (drusku par stipru, bet vispār labs. Kaut kad jātaisa prove, vai var arī citiem dot, pagaidām bail par sekām, he). Vēl pabiju Talsos, Saldū un Ķekavā, semināru rīkošanas darbiņš dzīvo savu patstāvīgo dzīvi un galvassāpes nerada.
Noteikti ir noticis vēl kaut kas, bet šobrīd es to neatceros. ZInāmā mērā tas tātad nemaz NAV noticis.
Dzīvot pa māju un cept / glazēt cepumus ir nāvīgi patīkami. Nauda ietaupās, jo slinkums iet uz veikalu, pie kam ledusskapis izrādās pilns ar sasaldētiem pašu dārza labumiem. Teļa ribas ar sviesta pupām un burkāniem sinepju marinādē pārspēja cerēto. Savukārt no rīta aizvest Ievu uz Ogri liekas tāda patīkam ekskursija. Datoru ieslēgt vispār negribas, uz telefona zvaniem atbildēt - arī ne.
Toties palīdzība eņģeļprojekta uz-priekšu-virzīšanai joprojām tiek pieņemta.
Viss ir kārtībā.

Izsludinu vispārēju mobilizāciju!

Lieta kļūst nopietna...
Imperators palielielinājis terrakotas armijas izmērus par 1500 vīriem, t.i., kopā 3500 piparkūku eņģeļi. ja šo lasa kāds, kas ir gatavs par naudu savā virtuvē no manis dotas mīklas un ar manām formām cept eņģeļus (ar manu mājas krāsni ātrums ir 30 - 35 eņģeļi stundā), piesakieties nekavējoties. Būšu pateicīga. Nopietni :)

Terrakotas armija

Eiforija turpinās. Šodien - galvenokārt tāpēc, ka vakar AUSMA kļuva par E.Dārziņa koru konkursa uzvarētāju sieviešu koru grupā. Sūrs darbs - salda maize.
Šodien septiņās stundās izcepu 219 piparkūku eņģeļus, ja neskaita dabisko atbirumu - bik par daudz piedegušos un tos, kam nolūza galvas. Sakrāmēti kastē, tie tagad spēlē tādu dīvainu ritmu, dzīvo savu dzīvi... Man viņi patīk neglazēti ja man butu teikšana, es viņus atstātu tādus kā ir - bez glazūras nimba un baltiem spārnu galiem.
Piekusa rokas, rullējot cieto mīklu, un kājas - stāvot visu laiku. Nav tak pierasts. Toties noklausījos visu Latvijas Radio 1 programmu no 12 līdz 19.
Esmu priecīga, ka Anita piekrita piedalīties cepšanā, viņa pirmajā naktī esot izcepusi 120 brūnos vīreļus. Toties Lauris ceps mazās piparkūkas.
Re, cik labi, ka ir draugi!

Vācu kūkas

Izrādās, protu cept tipiskas vācu plātsmaizes. Droši vien par to šaubījos tikai es pati :)) Pag. naktī sacepu 20 kg dažādas - Bienenstich ar vaniļas pudiņu, Tīringenes drumstalkūku, sviesta kūku ar mandeļu griljāžu, ābolu drumstalkūku. Jācer, ka TIEM CILVĒKIEM viņas garšoja. Mājinieki vismaz slavē.
Atziņa: ja tu gribi cept patiesām labas plātsmaizes, tad ne mazāk svarīgs par labiem produktiem ir labs cepšanas rāmis. Kā es bez tāda esmu nodzīvojusi līdz saviem cienījamiem gadiem??? Nesaprotu. Nepatīk man tradicionālās plātsmaizes ar izplūdušām, nolaidenām malām, kur sanāk vismaz pāris cm no katras malas nogriezt nost, lai sanāktu smuki gabaliņi. Toties tāds rāmis, ko uzliek plātij un piepilda ar vajadzīgo mīklas daudzumu, nodrošina, ka kūkai ir perfektas sānu malas.
Piparkūku pasūtījums pieaudzis... Bez eņģeļiem vajag arī mazās graužamās. Jē.
Toties cerību uz TĀM TELPĀM nākas atmest - 200 m2 divos stāvos (nemaz nezināju, ka tur tāds pagrabs), 4000 EUR mēnesī. Šķiet, kādam tur viss nav labi ar realitātes sajūtu, heh. Bet nu man jau arī tik daudz nevajag. Jāmeklē citas.

Slava Jānim!

Slava Jānim no LLU Lauku inženieriem!!! Man ir brīnišķīgi skaisti trīs eņģeļi, smalki nostrādāti, ar foršiem rokturiem, perfektām salaiduma vietām, nu, tādi, PIEDOMĀTI.
Izcepu pirmos paraugus. Eiforija turpinās.

Par beķereju nav laika domāt - jāmīca!

Fū, pirmie 60 kg piparkūku mīklas aiz muguras. Zināma eiforijas sajūta! Pie trešās porcijas izstrādājas noteikta secība, visas garšvielas no maisiņiepakojumiem pārceļo uz plastmasas kārbām, katrā iekšā karote, cukura maiss pa kreisi, sviesta klucis pa labi, nazis šur, bļodiņa tur, pipari te, radio ieslēgts. Miltu iesvēršanā un sviesta porcionēšanā iemanījos gandrīz uz gramu (bet līdz šim veikalos esmu dažkārt brīnījusies, kad palūdzu pārdevējai nogriezt 200 g šķiņķa un viņa nogriež 203 vai 199 gramus...). Lielajā beramproduktu "lāpstā" ir gandrīz precīzi 500 g cukura, bet farīns vispār nav jāsver, to bez manis jau veikli izdarījuši cukura fasētāji. Mmmm, paldies viņiem par to, viena svēršana atkrīt.
Uzslava Balticovo plastmasīgajam olu iepakojumam. Uzmetu olu kastei virsū ~ 25 kg sviesta kluci, pie kam - ar stūri. Man kājas, protams, bija stīvas, ka nāksies lasīt čaumalas no kulteņa ārā, bet nekā! Bik ieplīsa viena ola, pārējām pilnīgi nekas.

Un tagad es tā sāku domāt. Vai man vispār šiem 2000 eņģeļiem ir vajadzīgs mīklas maisītājs? Šķiet, ka nav, es pati esmu labs maisītājs! Caurmēra jauda - 1 kg piparkūku mīklas piecās minūtēs.
Drusku smeldz delnas no mīcīšanas, toties visa māja smaržo.
Rīt būs gatavas eņģeļformas. Viena blasītāja* nosauca to par "pingvīnu sajūtu". Jā, tā ir pingvīnu muguras sajūta, tā siltā.

* Blasītājs ir bloga lasītājs

Farīna cukurs

Iepriekšējais ieraksts izraisījis jautājumu no vairākiem lasītājiem par to, kas ir farīna cukurs.
Jūs jautājat, es atbildu :))
Farīna cukurs ir neattīrīts, nerafinēts cukurniedru cukurs, kam, šķiet, pievienots sīrups. Mitrs, tumši brūns, smaržo pēc karamelēm, mazliet rūgtens un smaržīgs... Izcili piemērots piparkūkām, visām medus mīklām, maizes cepšanai, dažādai smalkajai konditorejai - cepumiem. Piemēram, maniem mīļajiem karamelīnī.
Attaisītu paciņu jāglabā cieši noslēgtu, lai cukuriņš nesacietē un neizgaro viss labums. Latvijā labākais pieejamais (ka tikai ne vienīgais) ir Dansukker farīna cukurs.

Starp citu, ja kāds vēlas rudzu bīdeļmiltus, man ir šobrīd 20 "lieki" kilogrami, - Rīgas Dzirnavnieks pārdod tikai 40 kg maisos, man akūti vajadzīgi tikai 20 kg. Cūkas cepetis rudzu mīklas mētelī? Skrandu lauši (nu, jūs jau saprotat)? Rudzu miltu speķa pīrāgi? Karašas? Maizīte?

Sociālo tīklu spēks

Sociālie tīkli patiešām ir visvareni! - esmu atradusi cilvēku, kas laipnā kārtā gatavo manas eņģeļu formiņas. Idejas, kā tikt pie vajadzīgās formas eņģeļa, bija vairākas (un vairums no tām radās ne jau manā paurī), bet īstenojas pašlaik tā, kuru vienkārši pasviedu gaisā. Ziniet, kāda sajūta pārņēma? - ka mēs esam labi. Ka mēs viens otram palīdzam. Ka daudzi šobrīd ir gatavi darīt kaut mazus darbiņus, bet DARĪT. Tas priecē sirdi :)
Šodien nodarbojos ar sagādi. Manā verandā tagad dzīvo 120 kg miltu (kviešu + rudzu bīdeļmilti), 30 kg sviesta, 200 olas (trešā daļa no vajadzīgā daudzuma), 50 kg parastā cukura, 24 kg farīna cukura, kilograms piparkūku garšvielu, daudz pūdercukura glazūras, jauni krāsns cimdi un vēl visādi štrunti, kas man uzlabo omu, - paviesojos Gemosa bāzē. Ā, un cepamais papīrs lielās loksnēs. Un divas jaunas cepamās plātis - beidzot Gemosā bija vajadzīgais izmērs (tāda lieluma plātis medīju jau gadus 5, visu laiku nekur nebija, Gemosā tagad savācu divas pēdējās - stāvēja plauktā un rātni mani gaidīja. Jo zināja tak, ka man vajag).
Mazliet eiforiska sajūta.

Vairākas lietas

Vairākas foršas lietas un vairākas "ārprāc!!!" lietas :)
Ar kurām sākt?
"Ārprāc+foršā" lieta. Esmu Vecrīgā. Mīļie, kāds te ir tukšums... Ok, ir pirmdienas vakars, bet... Skumji patiesībā. Iegāju pie potenciāliem konkurentiem (t.i., ja es turpināšu sapņot par beķereju Vecrīgā, tad viņi man būs jāikļauj biznesa plānā sadaļā "Konkurenti"). Mazs ūķītis, man tirdzniecībai arī vairāk par tiem 5 m2 nevajadzētu. BET. Bet nav interjera. Nav attieksmes. Nav smaržas. Nav noskaņas. Maizītes netiek ceptas uz vietas, bet atvestas no galvenā kantora. Kaut kā nekā. Beigās vismaz izdevās no nabaga nogurušās pārdevējmeitenes (strīpainā džemperītī) izvilināt trīspadsmit vārdus un pat smaidu. Eh, vismaz kaut kas. Nopirku divas bulciņas. Izskatās jau smukas, gan jau arī garšos (zinot galveno kantori, starp citu, tur gan ar pārdevēju attieksmi joprojām viss kārtībā un ar noskaņu arī. Gandrīz.) Savukārt pie otriem konkurentiem viss it kā būtu, bet es jau tagad redzu, ka tas kantoris vienkārši ir par lielu šajos apstākļos, lai būtu efektīvs (t.i., par mazu, lai būtu liels, un par lielu, lai būtu mazs un mīļš), - cenas pārlieku lielas un ambīcijas līdz ar to arī. Patukši.

Foršā lieta. Vācu sviesta kūka ar mandeļu griljāžu (Butterkuchen mit Mandeldecke), ko vakar izcepu kolēģiem, izdevās lieliska. Ne tik trekna kā "Hercoga" mandeļu kūka, un krietni foršāka, jo - īsta. Manējā.
Arī otrā - uzlabotā pumperniķeļu deva izdevās.

"Ārprāc" lieta. Kur, kur, kur atrast skārdnieku, juvelieri vai vienkārši prasmīgu meistaru, kas mudīgi varētu pēc zīmējuma izlocīt piparkūku spiežamo formu? Vēlams, no nerūsošā tērauda. Labāk - vairāk kā vienu, lai Pirmā Lielā Pasūtījuma izpildīšanai varu piesaistīt palīgspēkus. KUR TĀDU DABŪT?

Foršā lieta. Manam blogam ir divi sekotāji un viens komentārs!!! Paldies, sekotāji! Man ir labāk nekā Džūlijai Pauelai, kurai pirmais bloga komentārs parādījās pēc ilgāka laika un pie tam - bija no mammas, kura rakstīja - beidz taču nodarboties ar šitām muļķībām :)). Man ir labi.

.

Statistika

60 litri ābolu sulas 12 stundās. Ābolus lūdzu nepiedāvāt.

Ābolu vīns

Šodien Salaspilī spiedīsim abolu sulu. Tāda ābolu raža! Guntaram radās ideja par ābolu vīnu, nu, ko, man nav iebildumu ja vienā balonā taisām arī sidru. Recepte ir! Un ja nu pēc gada varēšu ziņot par izcilu vīnu? Mmmm, tas būtu forši. Vakar Ganu ielas veikaliņā Rīgā nopirkām speciālos balonu korķus, vīna raugu un vēl kaut kādus štruntus. Un ja nu patiešām arī LV tāpat kā LT kaut kad drīz taps atļauts tirgot mājas vīnus oficiāli? Labs papildinājums MANAI beķerejai - MŪSU ābolu vīns un sidriņš.
Par rezultātiem tātad ziņošu.
Domās - sveiciens Kārļonkolim, kura pirmskara laika vīna baloni (cik skaisti tie ir!!!) tagad atkal tiks likti lietā. Onkol, pieskati mūsu vīniņu tur - no augšas...
Lai katram, kas lasa šo, lieliska diena!

Nu tad tā

Nasing personal :)), un tomēr es ceru, ka šodien bija mana pēdējā darba diena JEBKĀDĀ pr vai reklāmas aģentūrā. Viss ir labi, viss ir skaisti, - es vienkārši ceru, ka ar šo man noliktais dienu skaits šamās nozares aģentūrās ir izsmelts. Uzelpoju.
Esmu priecīga, ka viss tā sakrīt.
Tagad mans galvenais uzdevums ir saplānot, kā līdz novembra beigām izcept 2000 piparkūku eņģeļus. Tas nozīmē - iepirkt vairumā cukuru, sviestu, olas, miltus un garšvielas. Zināt, cik mīklas vajag 2000 eņģeļiem, kas katrs sver 100 gramus? Heh, pareizi. 200 kg. Vai mani tas baida? Nē, nemaz, man ir sajūta, ka viss notiek tā, kā notiek. Labi tātad. man ir ideja, kā to atrisināt.
Mīļie Saeimas deputāti! Bieži es jūs tā neuzrunāju, vai ne? Tāpēc klausieties jo uzmanīgi. Esiet nu tik gudri un pieņemiet līdz ar 2010. gada budžeta paketi jauno mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Pieņemiet tā, lai tā sāktu strādāt no 2010. gada 1. janvāra. Jo, mīļie Saeimas deputāti, man patiešām nav 2000 latu SIA pamatkapitālam. Jo ir tā, ka es labprāt visu to štellīti noliktu uz iespējami legāliem pamatiem, heh.
Jo arī to otru pasūtījumu, kas varētu būt decembra sākumā tai Aizdīķa organizācijai es labprāt pārdotu jau kā Ilze`s Caramellini. Tāpat kā RTU domātās vācu kūkas. Vai ne?
Starp citu, pametu izplatījumā jautājumu - KĀ TEV PATĪK NOSAUKUMS ILZE`S CARAMELLINI?

Sākums

Beidzot šai idejai ir jāpiešķir "taustāma" forma. Atmetam visas banalitātes par krīzi kā izaicinājuma un iespēju laiku. Atmetam populismu, kas saistīts ar mikrouzņēmumu atbalsta programmas koncepciju, kas šobrīd, šķiet, pedelējas kaut kur pa vidu starp Brīvības bulvāri un Jēkaba ielu. Es gribu savu beķereju.
Turpmāk šeit - par to, kas jau ir noticis. Par to, kas varētu notikt. Par to, ko es zinu. Ko esmu noskaidrojusi. Kas mani baida. Par cilvēkiem, kas man jau ir palīdzējuši. Par tiem, kas mani atbalsta.
Par maizi, cepumiem un kūkām.