Padevīgi ziņoju, dāmas un kungi, man vairs nav spēka turēties pretim kārdinājumam ķerties pie šā gada Ziemsvētku cepumu plānošanas... Esmu vāja. Pagājušajā nedēļā cepu vienam pasākumam lielos auzu cepumus ar rozīnēm un Indijas riekstiem, visa māja smaržoja. Kaut kur pa vidu starp Vāciju un Latviju pasta karietē brauc jauna recepšu grāmata, arī jaunais Dansukker sīrups prasās pēc iemīcīšanas piparkūku mīklā, bet pavasarī dāvanā saņemtā (paldies, paldies, paldies vēlreiz, Ivetiņ!) klasiskā Vīnes pavārgrāmata (1937. gads) vienkārši brēc pēc mandeļu gaņģiem un riekstu gaņģiem, kanēļa, kardamona, pipariem, mazliet anīsa un grauzdēta cukura. Šie nosaukumi man skan kā mūzika - amaretto trifeles, drumstalu sirsniņas ar mežrozīšu ievārījumu, puķu groziņi ar lazdu riekstiem, vīģu spirālcepumi, karstvīna rombiņi, ķirbju sēklu radziņi, marcipāna - šokolādes stūrīši, apelsīnu mēlītes, šokolādes rūķi, sezama un šokolādes cepumi, vaniļas dālderi, baltās ruma bumbas... Un, protams, manas mīļās citronetes un vismīļākie karamelīnī!
Vai kādam ir interese pievienoties uz kādu kopīgu cepienu novembra nogalē vai decembra sākumā?