Ūdenskliņģeri

Vai te ir vēl kāds, ko vienmēr valdzinājis jau ūdenskliņģeru vārds vien?
Lūk, recepte, ar kuru niekojos apmēram reizi pāris gados, kad kliņģerus sagribas tā, ka izturēt nevar. Recepte ņemta no vienas vecas latju pavārgrāmatas (vairs neatceros, kuras) un pa gadiem pieprecizēta līdz manai garšai. Neiznāk gluži kā vācu "Brezel", jo tiem vajadzīgais nātrija hidroksīds (kaustiskā soda) tad būtu atsevišķi jāiepērk, piemēram, Vācijā, jo ikdienas lietošanai pārtikas ražošanā nopērkams nav. Nātrija sārmu aizstāju ar sodu, un izdodas labi, turklāt strādāt ar sārmu mājas apstākļos tikai tāpēc, lai kliņģeri iznāktu vēl līdzīgāki brēceļiem, man nav nekāda iekāriena.

Te nu ir, ja gribat izmēģināt:

ŪDENSKLIŅGERI (~ 32 gab., ~ 60 - 70 g smagi)

500 ml remdena ūdens
25 g presētā (svaigā) vai 8 g sausā rauga
30 g mīksta sviesta vai eļļas
2 ĒK cukura
1 TK sāls
900 g - 1 kg kviešu miltu

ūdens, sāls, soda un liels katls kliņģeru vārīšanai
Ola apziešanai
Ķimenes un rupjā sāls apkaisīšanai

1. Presēto raugu izšķīdinu remdenā ūdenī (ja izmantoju sauso, to vienkārši ieberu ūdenī, īpaši negaidot šķīšanu), pievienoju cukuru un sāli, miltus un izmaisu, tad pievienoju sviestu un samīcu, kamēr mīkla elastīga un forša. Siltā vietā raudzēju ~ 30 minūtes, mazāk ne.

2. Ieslēdzu cepeškrāsni uz ~ 220 C grādiem. Uzlieku vārīties lielu katlu ar ūdeni, - lai kliņerīšiem ir, kur plunčāties. Uz ~ 3 l ūdens ~ 2 ĒK sāls un 2 TK sodas. Ar cepampapīru izklāju divas plātis.

3. Mīklu mazliet izmīcu, sadalu ~ 70 g lielos gabalos (te nu katrs cepējs pats var izdomāt, cik lielus un smagus kliņģerus grib). Katru mīklas gabaliņu uz galda sarullēju rullītī, no kura veidoju kliņģeri. Ja rullīša gali būs tievāki, par viduci, tad kliņģera savītais vidus būs smukāks!

4. Kad ūdens uzvārījos, kliņģerīšus laižu peldēties vārošajā ūdenī. Nevajag tos sabērt vienā reizē par daudz! Katlā esošajiem jāļauj brīvi peldēt, turklāt arī šķidrumam visu laiku ir jāvārās. Kad kliņģeris nogrimis un atkal uzpeldējis (tas notiek ātri), ar putu karoti ņemu ārā, drusku notecinu un lieku uz plāts.

5. Sakuļu olu, apsmērēju apvārītos kliņģerus un pārkaisu ar rupjo / kristālisko sāli un ķimenēm. Droši var izmantot arī cukuru un magones, sezamu vai kādas citas sēkliņas / sadrupinātus riekstus pēc izvēles un gaumes.

6. Pa to laiku krāsns ir uzkarsusi, šauju plātis krāsnī un cepu, kamēr kliņģeri zeltaini brūni un paši prasīties prasās ēdājam mutē.
(tā kā man ir cepeškrāsns ar ventilatoru, varu cept abas plātis vienlaicīgi. Ja tāda nav, tad kliņģerus vāra un cep vienu plāti pēc otras, - kamēr pirmā krāsnī, var lieliski paspēt uzvārīt otru).

Mācāmies cept klinģeri 25. oktobrī!

Jaunākās ziņas karstas kā bliņas! - 25. oktobrī iespēja apgūt rauga mīklas pamatus un kopā izcept gardu kliņģeri! - Gaidu tautu uz rauga mīklas "tusiņu" Ikšķilē. Lūdzu interesentus pieteikties uz e-pastu ilzescaramellini@gmail.com, vietu skaits ierobežots. Līdzmaksājums 25 eur.

Mja...

Pēc vakardienas peripetijām ar viena mana darba bildi, ko kāds uzdeva par savu, šodien saņemu dažādus aizrādījumus, sākot no pārmetumiem, ka nerīkojos pietiekami kristīgi (un nepiedodu saviem parādniekiem), līdz pārsteigumam un šaubām, vai uz vienkārši internetā publicētu darbu vispār attiecas jebkādas autortiesības.
Tātad tā. Pārmetiet man kristīgās ētikas principu neievērošanu un turpiniet uzskatīt, ka jebkas, kam uz "pieres" nav uzrakstīts, ka tas aizsargāts ar autortiesībām, ir vienkārši zogams un uzdodams par jūsu.
Šajā blogā publicētajās bildēs redzamās kūkas / tortes / cepumus esmu cepusi es. Basta.

Sīkumi ir svarīgi

Sīkumi patiešām ir svarīgi, un daži no šiem nemaz nav sīkumi. Varbūt pat neviens no šiem nav sīkums. Priecāšos, ja šī info kādam noderēs.
Ja tev vajag lentītes, ar ko aizsiet dāvanu maisiņus, apsiet piparkūkas vai darīt jebko līdzīgu, šobrīd labākais piedāvājums ir fabrikas "Lenta" veikalā Rīgā, Jelgavas ielā. Jā, rindā parasti jāpastāv, viss notiek lēni, ar karti norēķināties nevar (!!!), toties lentīšu, lentu, mežģīņu & Co. izvēle pārliecina.
Turpat blakus "Lentai" - pagalmā - ir uzņēmums "Velplev", kas ražo un tirgo dažādu veidu un izmēru pārtikas celofāna maisiņus. Norēķini tikai ar pārskaitījumu (puisis pielaiž pie sava datora, neaizmirstiet internetbankas kodu karti!), vairums maisiņu nopērkami pakās pa 500 (bet dažkārt tieši vajadzīgie ir arī pa 200 vai 250, un ticiet man, tas nav daudz, turklāt, kāds pārsteigums!!! - tie nebojājas), bet ir vērts. Ieteicams paņemt līdzi iepakojamo priekšmetu (piparkūku, piemēram), lai piemeklētu pareizo izmēru.
Ja piparkūkām vajag īsto krāsu un garšu, labākais ieteikums - Dansukker tumšais cukura sīrups. Ticiet man! Iesala ekstrakts (kas piparkūkām dod vairāk mīkstuma un manai garšai ne īpaši iecienīto pliekano iesala garšu) vienā no mazcenu veikaliem maksā gandrīz 2 latus par 650 g. 750 g Dansukker tumšā sīrupa veikalā maksā zem Ls 1,30. Ir vērts pat tad, ja samīci tikai vienu mīklas kilogramu, - ja arī cenā starpība ne tik liela, tad garšā gan. Ar tumšo sīrupu piparkūkas iznāk kraukšķīgākas.
Var, protams, burties un piparkūku garšvielu kombināciju meistarot pats, bet ērti un efektīvi ir "LaNordijā" Ulbrokas ielā nopirkt piparkūku garšvielu maisījumu. Kas svarīgi, - atšķirībā no citās bāzēs nopērkamajām importētajām piparkūku garšvielām šajās NAV anīsa. Latvju garšai, ja kas, anīss reti kad patīk (tikai tiem dīvainajiem cilvēkiem, kas ir ar mieru ēst lakricu... to, lūk, es nesaprotu. Lakrica NAV ēdama :)). Zinu stāstu par to, kā tas izveidots: lanordieši aptaujāja lielu baru Latvijas konditoru un noskaidroja populārākās piparkūku garšvielu maisījumu receptes, un tad izrādījās, ka anīsu praktiski pie mums piparkūkās nelieto (un pareizi dara, vēēēēē!)Kopš tā laika LaNordija tirgo Ziemassvētku garšvielu maisījumu bez anīsa (un arī pareizi dara!)Mazākais iepakojums - 1 kg, bet to var sadalīt vairākas draudzenes, lai katrai tiek. Maisījuma proporcijas ļoti labas, neko neprasās papildināt vai mainīt.
Toties vislielākā piparkūku formiņu daudzveidība sastopama Gemosā. Šogad plaukti jau diezgan paplicināti, bet kopumā - riktīgi viegli krist kārdinājumā. Mans šī gada atklājums - piparkūku šūpuļzirdziņš. Forma it kā nekāda, izcepts jau drusku labāk, bet, kad noglazē ar pūdercukuru un ietūcī sniegpārsliņām rotātā maisiņā + apsien ar lentīti, ui, daile!!!
Starp citu, jelgavnieki, Ilze`s Caramellini piparkūkas (un ne tikai) nopērkamas arī pie jums - Jelgavā, Raiņa ielā 17, veikalā "dbdaba". Šorīt turp aizbrauca laba kraviņa ;).
Ielieku zirdziņa bildi, lai jūs zināt, (p)ar ko es te cepos.

Izsludinu pieteikšanos uz Cepumu darbnīcu!

Mīļās un mīļie!
Šīs cepumu sezonas pirmās divas Cepumu darbnīcas notiks sestdien un svētdien - 1. un 2. decembrī. Piesakās, piesakās! Kārtība parastā - viss notiks Ikšķilē, līdzi jāņem priekšauts un ērti apavi(ja nu uzdejojam?), dalības maksa - Ls 12. Bērnus un vīrus / sievas atstājam mājās, pasākums visas dienas garumā, un rezultātā darbnīcas dalībnieki brauc mājās ar daudz, daudz garšīgiem cepumiem, atbilstošām receptēm un saldu smaidu sejā.
Pieteikšanās - telefoniski 29404124 vai elektroniski uz e-pastu ilzescaramellini@gmail.com. Vietu skaits katrā darbnīcā - 6 - 8, tā ka pirmie pie cepšanas tiks tie, kas pirmie pieteiksies!
Par citiem datumiem pagaidām ziņu nav, ļoti iespējams, ka būs vēl kāds pasākums, bet visticamāk - darbdienā, jo nedēļas nogaļu decembrī, šķiet, ir mazāk, nekā citos mēnešos Jums tā neliekas?

Kamēr apdomājat, kuram datumam labāk pieteikties, ielikšu divas vienkāršas receptes.

Pirmā - ātrie cepumiņi TV vakaram vai vienkārši ģimenes palutināšanai:

300 g miltu
200 g sviesta
2 olu dzeltenumi
14 g sausā rauga
3 ĒK skābā krējuma
3 ĒK cukura
nedaudz sāls
ar vaniļas cukuru sajaukts pūdercukurs apviļāšanai.

Mīkstu sviestu sajauc ar miltiem, sāli, cukuru, olu dzeltenumiem, krējumu, pēdējo iemīca sauso raugu. Samīca viendabīgu mīklu un uz 30 minūtēm ieliek ledusskapī. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 160 - 170 grādiem. Mīklu sadala 4 - 6 daļās (atkarībā no tā, cik lielus vēlas cepumiņus), katru daļu izrullē apaļā pankūkā un sagriež 8 daļās - kā picu. Katru mīklas sloksni, sākot no platākā gala, sarullē, liek uz plāts, kas apklāta ar cepamo papīru, ar tinuma galu uz leju. Cep ~ 15 minūtes, - kamēr viegli gaišdzelteni. Izņem no krāsns un karstus kārtīgi apviļā pūdercukurā, kas sajaukts ar vaniļas cukuru (lūdzu, ne vanilīna cukuru, bet vaniļas cukuru!!!) Ja neapēd visus uzreiz siltus (...), pēc pilnīgas atdzišanas ieliek labi noslēdzamā traukā (Tup****are ir ļoti piemēroti. Var arī kādā metāla cepumu kārbā) un var uzglabāt pat pāris nedēļas.
Vienreiz izcepuši šādi, pamēģiniet kādu pildījumu, - kanēļcukuru, drupinātus riekstus ar cukuru, šokolādes kriksīti, dzērveni, žāvētu ķirsi!
Pielieku arī bildi:

Otra recepte drīzāk ir recepte - joks. Var jau būt, ka tas jāuztver nopietni, bet es, godīgi sakot, neesmu to pat izmēģinājusi, vienkārši kaut kad ievilku savā kāmja alā (lasi - recepšu krājumā). Piparkūku mīkla maizes mašīnai.

100 g medus
100 g iesala
200 g cukura
200 g sviests
60 ml karsts ūdens
800-900g milti (jāskatās pēc konsistences, cik daudz bērt)
1 tējk. soda
kanēlis, krustnagliņas, koriandrs, muskatrieksts, ingvers, melnie pipari - pēc vēlēšanās, samalti pulverītī (~1 TK no katras). var vēl pierīvēt citrona, apelsīna miziņu, ja ir luste.
process:
katliņā salikt medu, iesalu, sviestu un 100g cukura, likt uz lēnas uguns. citā kastrolī sagrauzdēt atlikušos 100g cukura un beigās pieliet 60ml karsta ūdens, kārtīgi samaisīt un liet iekšā pirmajā katliņā, uzvārīt un tūlīt vārošu liet iekšā mašīnas spainī. tālāk pieber 800g miltus un sodu, liek uz maisīšanas programmu (ja nav atsevišķi tādas, jāliek uz mīcīšanas/raudzēšanas un jāslēdz ārā, kad beidz mīcīt). jāskatās konsistence, varbūt vēl miltus var kādu sauju piebērt.

Par šo nekādu atbildību neuzņemos, bet jūs droši izmēģiniet un ziņojiet par rezultātu.

Visiem labu nedēļas nogali!

Jaunas bildes

Ja jau esmu pieķērusies lapai, ielikšu dažas jaunākās bildes:

Anitas vecvecāku Zelta kāzu torte


Varavīksnes kūciņas


Runcis. Runcis zābakos


Medus kūka ar rožu pušķi - Gunitas māsas Rožu kāzām




Medus kūka Norvēģijas latviešiem. Kastes izmērs 100 cm x 90 cm... knapi ielīda mašīnā




Viens no mīļākajiem pēdējā laika darbiņiem - mazās Petit Fours kūciņas Māras un Ulda country style kāzām. Zināt, kāda bauda, kad klients zina, ko grib?








Divas bezglutēna tortes




un vēl kādas Bārbijas














Vēl vasarā bija tāds jauks pasākums Rāmkalnos - ar Dansukker atbalstu mācīju interesentiem, kā darboties ar cukura mastiku










Daži kēksiņi






Nu, un nobeigumā - rožu kēksiņi; šokolādes kēksiņi ar baltās šokolādes ganašu un cukura mastikas rozi

Padevīgi ziņoju, dāmas un kungi, man vairs nav spēka turēties pretim kārdinājumam ķerties pie šā gada Ziemsvētku cepumu plānošanas... Esmu vāja. Pagājušajā nedēļā cepu vienam pasākumam lielos auzu cepumus ar rozīnēm un Indijas riekstiem, visa māja smaržoja. Kaut kur pa vidu starp Vāciju un Latviju pasta karietē brauc jauna recepšu grāmata, arī jaunais Dansukker sīrups prasās pēc iemīcīšanas piparkūku mīklā, bet pavasarī dāvanā saņemtā (paldies, paldies, paldies vēlreiz, Ivetiņ!) klasiskā Vīnes pavārgrāmata (1937. gads) vienkārši brēc pēc mandeļu gaņģiem un riekstu gaņģiem, kanēļa, kardamona, pipariem, mazliet anīsa un grauzdēta cukura. Šie nosaukumi man skan kā mūzika - amaretto trifeles, drumstalu sirsniņas ar mežrozīšu ievārījumu, puķu groziņi ar lazdu riekstiem, vīģu spirālcepumi, karstvīna rombiņi, ķirbju sēklu radziņi, marcipāna - šokolādes stūrīši, apelsīnu mēlītes, šokolādes rūķi, sezama un šokolādes cepumi, vaniļas dālderi, baltās ruma bumbas... Un, protams, manas mīļās citronetes un vismīļākie karamelīnī!
Vai kādam ir interese pievienoties uz kādu kopīgu cepienu novembra nogalē vai decembra sākumā?