Nu, tā. 3500 eņģeļi plus ~ 100 rezervisti ir dzemdināti. Ar salauztu mīklas rulli, piepampušām rokām (vellos, kā var sāpēt rokas!!!), pēdējās trīs naktīs gulētām ~ 4 stundām (kopā, kopā pa visām trim naktīm), derdzīgu cukura glazūras salkanumu uz sejas, matos, uz grīdas, uz visa iespējamā :)
Glazēšana ir viena traka padarīšana, es jums teikšu. Jo cietāk glazūra, jo ātrāk tā žūst (un eņģeļi ir pakojami). Un - jo cietāka glazūra, jo vairāk sāp rokas. Un vēl izrādās, ka uz galda izžuvusi un sadrupusi pūdercukura glazūra ir asa kā smilšpapīrs.
Taču nu jau Lielaam Piparkūku maratonam ir redzams gals - rītdien vedu pasūtītājam 520 maisiņus ar mazajām piparkūkām. Un tad viss. Un tad kādu gadu piparkūkas lūdzu nepiedāvāt :)
Interesanti, ko es darīšu rīt pēcpusdienā?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
varbūt ir nopelnīta kāda vīna glāze? un mierīga pavakarēšana? Vivat Caramellini!
AtbildētDzēstApsveicu, Tev izdevās!
AtbildētDzēstMalacis, Māsa, ko lai citu saka... tā Tava iedvesma man ir pazīstama! Prieks, prieks... un Mīlestība, Lai Tev izdodas:)
AtbildētDzēstEs tikai tā īsti nesapratu - kā tad viss sākās - ar tiem enģeļiem? Tas pats pats sākums...
Mīlu Tevi, ļoti... Tev viss IZDODAS!
Tavs māšuks Evita:)