Lieta kļūst nopietna...
Imperators palielielinājis terrakotas armijas izmērus par 1500 vīriem, t.i., kopā 3500 piparkūku eņģeļi. ja šo lasa kāds, kas ir gatavs par naudu savā virtuvē no manis dotas mīklas un ar manām formām cept eņģeļus (ar manu mājas krāsni ātrums ir 30 - 35 eņģeļi stundā), piesakieties nekavējoties. Būšu pateicīga. Nopietni :)
pirmdiena, 2009. gada 16. novembris
svētdiena, 2009. gada 15. novembris
Terrakotas armija
Eiforija turpinās. Šodien - galvenokārt tāpēc, ka vakar AUSMA kļuva par E.Dārziņa koru konkursa uzvarētāju sieviešu koru grupā. Sūrs darbs - salda maize.
Šodien septiņās stundās izcepu 219 piparkūku eņģeļus, ja neskaita dabisko atbirumu - bik par daudz piedegušos un tos, kam nolūza galvas. Sakrāmēti kastē, tie tagad spēlē tādu dīvainu ritmu, dzīvo savu dzīvi... Man viņi patīk neglazēti ja man butu teikšana, es viņus atstātu tādus kā ir - bez glazūras nimba un baltiem spārnu galiem.
Piekusa rokas, rullējot cieto mīklu, un kājas - stāvot visu laiku. Nav tak pierasts. Toties noklausījos visu Latvijas Radio 1 programmu no 12 līdz 19.
Esmu priecīga, ka Anita piekrita piedalīties cepšanā, viņa pirmajā naktī esot izcepusi 120 brūnos vīreļus. Toties Lauris ceps mazās piparkūkas.
Re, cik labi, ka ir draugi!
Šodien septiņās stundās izcepu 219 piparkūku eņģeļus, ja neskaita dabisko atbirumu - bik par daudz piedegušos un tos, kam nolūza galvas. Sakrāmēti kastē, tie tagad spēlē tādu dīvainu ritmu, dzīvo savu dzīvi... Man viņi patīk neglazēti ja man butu teikšana, es viņus atstātu tādus kā ir - bez glazūras nimba un baltiem spārnu galiem.
Piekusa rokas, rullējot cieto mīklu, un kājas - stāvot visu laiku. Nav tak pierasts. Toties noklausījos visu Latvijas Radio 1 programmu no 12 līdz 19.
Esmu priecīga, ka Anita piekrita piedalīties cepšanā, viņa pirmajā naktī esot izcepusi 120 brūnos vīreļus. Toties Lauris ceps mazās piparkūkas.
Re, cik labi, ka ir draugi!
ceturtdiena, 2009. gada 12. novembris
Vācu kūkas
Izrādās, protu cept tipiskas vācu plātsmaizes. Droši vien par to šaubījos tikai es pati :)) Pag. naktī sacepu 20 kg dažādas - Bienenstich ar vaniļas pudiņu, Tīringenes drumstalkūku, sviesta kūku ar mandeļu griljāžu, ābolu drumstalkūku. Jācer, ka TIEM CILVĒKIEM viņas garšoja. Mājinieki vismaz slavē.
Atziņa: ja tu gribi cept patiesām labas plātsmaizes, tad ne mazāk svarīgs par labiem produktiem ir labs cepšanas rāmis. Kā es bez tāda esmu nodzīvojusi līdz saviem cienījamiem gadiem??? Nesaprotu. Nepatīk man tradicionālās plātsmaizes ar izplūdušām, nolaidenām malām, kur sanāk vismaz pāris cm no katras malas nogriezt nost, lai sanāktu smuki gabaliņi. Toties tāds rāmis, ko uzliek plātij un piepilda ar vajadzīgo mīklas daudzumu, nodrošina, ka kūkai ir perfektas sānu malas.
Piparkūku pasūtījums pieaudzis... Bez eņģeļiem vajag arī mazās graužamās. Jē.
Toties cerību uz TĀM TELPĀM nākas atmest - 200 m2 divos stāvos (nemaz nezināju, ka tur tāds pagrabs), 4000 EUR mēnesī. Šķiet, kādam tur viss nav labi ar realitātes sajūtu, heh. Bet nu man jau arī tik daudz nevajag. Jāmeklē citas.
Atziņa: ja tu gribi cept patiesām labas plātsmaizes, tad ne mazāk svarīgs par labiem produktiem ir labs cepšanas rāmis. Kā es bez tāda esmu nodzīvojusi līdz saviem cienījamiem gadiem??? Nesaprotu. Nepatīk man tradicionālās plātsmaizes ar izplūdušām, nolaidenām malām, kur sanāk vismaz pāris cm no katras malas nogriezt nost, lai sanāktu smuki gabaliņi. Toties tāds rāmis, ko uzliek plātij un piepilda ar vajadzīgo mīklas daudzumu, nodrošina, ka kūkai ir perfektas sānu malas.
Piparkūku pasūtījums pieaudzis... Bez eņģeļiem vajag arī mazās graužamās. Jē.
Toties cerību uz TĀM TELPĀM nākas atmest - 200 m2 divos stāvos (nemaz nezināju, ka tur tāds pagrabs), 4000 EUR mēnesī. Šķiet, kādam tur viss nav labi ar realitātes sajūtu, heh. Bet nu man jau arī tik daudz nevajag. Jāmeklē citas.
otrdiena, 2009. gada 10. novembris
Slava Jānim!
Slava Jānim no LLU Lauku inženieriem!!! Man ir brīnišķīgi skaisti trīs eņģeļi, smalki nostrādāti, ar foršiem rokturiem, perfektām salaiduma vietām, nu, tādi, PIEDOMĀTI.
Izcepu pirmos paraugus. Eiforija turpinās.
Izcepu pirmos paraugus. Eiforija turpinās.
pirmdiena, 2009. gada 9. novembris
Par beķereju nav laika domāt - jāmīca!
Fū, pirmie 60 kg piparkūku mīklas aiz muguras. Zināma eiforijas sajūta! Pie trešās porcijas izstrādājas noteikta secība, visas garšvielas no maisiņiepakojumiem pārceļo uz plastmasas kārbām, katrā iekšā karote, cukura maiss pa kreisi, sviesta klucis pa labi, nazis šur, bļodiņa tur, pipari te, radio ieslēgts. Miltu iesvēršanā un sviesta porcionēšanā iemanījos gandrīz uz gramu (bet līdz šim veikalos esmu dažkārt brīnījusies, kad palūdzu pārdevējai nogriezt 200 g šķiņķa un viņa nogriež 203 vai 199 gramus...). Lielajā beramproduktu "lāpstā" ir gandrīz precīzi 500 g cukura, bet farīns vispār nav jāsver, to bez manis jau veikli izdarījuši cukura fasētāji. Mmmm, paldies viņiem par to, viena svēršana atkrīt.
Uzslava Balticovo plastmasīgajam olu iepakojumam. Uzmetu olu kastei virsū ~ 25 kg sviesta kluci, pie kam - ar stūri. Man kājas, protams, bija stīvas, ka nāksies lasīt čaumalas no kulteņa ārā, bet nekā! Bik ieplīsa viena ola, pārējām pilnīgi nekas.
Un tagad es tā sāku domāt. Vai man vispār šiem 2000 eņģeļiem ir vajadzīgs mīklas maisītājs? Šķiet, ka nav, es pati esmu labs maisītājs! Caurmēra jauda - 1 kg piparkūku mīklas piecās minūtēs.
Drusku smeldz delnas no mīcīšanas, toties visa māja smaržo.
Rīt būs gatavas eņģeļformas. Viena blasītāja* nosauca to par "pingvīnu sajūtu". Jā, tā ir pingvīnu muguras sajūta, tā siltā.
* Blasītājs ir bloga lasītājs
Uzslava Balticovo plastmasīgajam olu iepakojumam. Uzmetu olu kastei virsū ~ 25 kg sviesta kluci, pie kam - ar stūri. Man kājas, protams, bija stīvas, ka nāksies lasīt čaumalas no kulteņa ārā, bet nekā! Bik ieplīsa viena ola, pārējām pilnīgi nekas.
Un tagad es tā sāku domāt. Vai man vispār šiem 2000 eņģeļiem ir vajadzīgs mīklas maisītājs? Šķiet, ka nav, es pati esmu labs maisītājs! Caurmēra jauda - 1 kg piparkūku mīklas piecās minūtēs.
Drusku smeldz delnas no mīcīšanas, toties visa māja smaržo.
Rīt būs gatavas eņģeļformas. Viena blasītāja* nosauca to par "pingvīnu sajūtu". Jā, tā ir pingvīnu muguras sajūta, tā siltā.
* Blasītājs ir bloga lasītājs
sestdiena, 2009. gada 7. novembris
Farīna cukurs
Iepriekšējais ieraksts izraisījis jautājumu no vairākiem lasītājiem par to, kas ir farīna cukurs.
Jūs jautājat, es atbildu :))
Farīna cukurs ir neattīrīts, nerafinēts cukurniedru cukurs, kam, šķiet, pievienots sīrups. Mitrs, tumši brūns, smaržo pēc karamelēm, mazliet rūgtens un smaržīgs... Izcili piemērots piparkūkām, visām medus mīklām, maizes cepšanai, dažādai smalkajai konditorejai - cepumiem. Piemēram, maniem mīļajiem karamelīnī.
Attaisītu paciņu jāglabā cieši noslēgtu, lai cukuriņš nesacietē un neizgaro viss labums. Latvijā labākais pieejamais (ka tikai ne vienīgais) ir Dansukker farīna cukurs.
Starp citu, ja kāds vēlas rudzu bīdeļmiltus, man ir šobrīd 20 "lieki" kilogrami, - Rīgas Dzirnavnieks pārdod tikai 40 kg maisos, man akūti vajadzīgi tikai 20 kg. Cūkas cepetis rudzu mīklas mētelī? Skrandu lauši (nu, jūs jau saprotat)? Rudzu miltu speķa pīrāgi? Karašas? Maizīte?
Jūs jautājat, es atbildu :))
Farīna cukurs ir neattīrīts, nerafinēts cukurniedru cukurs, kam, šķiet, pievienots sīrups. Mitrs, tumši brūns, smaržo pēc karamelēm, mazliet rūgtens un smaržīgs... Izcili piemērots piparkūkām, visām medus mīklām, maizes cepšanai, dažādai smalkajai konditorejai - cepumiem. Piemēram, maniem mīļajiem karamelīnī.
Attaisītu paciņu jāglabā cieši noslēgtu, lai cukuriņš nesacietē un neizgaro viss labums. Latvijā labākais pieejamais (ka tikai ne vienīgais) ir Dansukker farīna cukurs.
Starp citu, ja kāds vēlas rudzu bīdeļmiltus, man ir šobrīd 20 "lieki" kilogrami, - Rīgas Dzirnavnieks pārdod tikai 40 kg maisos, man akūti vajadzīgi tikai 20 kg. Cūkas cepetis rudzu mīklas mētelī? Skrandu lauši (nu, jūs jau saprotat)? Rudzu miltu speķa pīrāgi? Karašas? Maizīte?
piektdiena, 2009. gada 6. novembris
Sociālo tīklu spēks
Sociālie tīkli patiešām ir visvareni! - esmu atradusi cilvēku, kas laipnā kārtā gatavo manas eņģeļu formiņas. Idejas, kā tikt pie vajadzīgās formas eņģeļa, bija vairākas (un vairums no tām radās ne jau manā paurī), bet īstenojas pašlaik tā, kuru vienkārši pasviedu gaisā. Ziniet, kāda sajūta pārņēma? - ka mēs esam labi. Ka mēs viens otram palīdzam. Ka daudzi šobrīd ir gatavi darīt kaut mazus darbiņus, bet DARĪT. Tas priecē sirdi :)
Šodien nodarbojos ar sagādi. Manā verandā tagad dzīvo 120 kg miltu (kviešu + rudzu bīdeļmilti), 30 kg sviesta, 200 olas (trešā daļa no vajadzīgā daudzuma), 50 kg parastā cukura, 24 kg farīna cukura, kilograms piparkūku garšvielu, daudz pūdercukura glazūras, jauni krāsns cimdi un vēl visādi štrunti, kas man uzlabo omu, - paviesojos Gemosa bāzē. Ā, un cepamais papīrs lielās loksnēs. Un divas jaunas cepamās plātis - beidzot Gemosā bija vajadzīgais izmērs (tāda lieluma plātis medīju jau gadus 5, visu laiku nekur nebija, Gemosā tagad savācu divas pēdējās - stāvēja plauktā un rātni mani gaidīja. Jo zināja tak, ka man vajag).
Mazliet eiforiska sajūta.
Šodien nodarbojos ar sagādi. Manā verandā tagad dzīvo 120 kg miltu (kviešu + rudzu bīdeļmilti), 30 kg sviesta, 200 olas (trešā daļa no vajadzīgā daudzuma), 50 kg parastā cukura, 24 kg farīna cukura, kilograms piparkūku garšvielu, daudz pūdercukura glazūras, jauni krāsns cimdi un vēl visādi štrunti, kas man uzlabo omu, - paviesojos Gemosa bāzē. Ā, un cepamais papīrs lielās loksnēs. Un divas jaunas cepamās plātis - beidzot Gemosā bija vajadzīgais izmērs (tāda lieluma plātis medīju jau gadus 5, visu laiku nekur nebija, Gemosā tagad savācu divas pēdējās - stāvēja plauktā un rātni mani gaidīja. Jo zināja tak, ka man vajag).
Mazliet eiforiska sajūta.
pirmdiena, 2009. gada 2. novembris
Vairākas lietas
Vairākas foršas lietas un vairākas "ārprāc!!!" lietas :)
Ar kurām sākt?
"Ārprāc+foršā" lieta. Esmu Vecrīgā. Mīļie, kāds te ir tukšums... Ok, ir pirmdienas vakars, bet... Skumji patiesībā. Iegāju pie potenciāliem konkurentiem (t.i., ja es turpināšu sapņot par beķereju Vecrīgā, tad viņi man būs jāikļauj biznesa plānā sadaļā "Konkurenti"). Mazs ūķītis, man tirdzniecībai arī vairāk par tiem 5 m2 nevajadzētu. BET. Bet nav interjera. Nav attieksmes. Nav smaržas. Nav noskaņas. Maizītes netiek ceptas uz vietas, bet atvestas no galvenā kantora. Kaut kā nekā. Beigās vismaz izdevās no nabaga nogurušās pārdevējmeitenes (strīpainā džemperītī) izvilināt trīspadsmit vārdus un pat smaidu. Eh, vismaz kaut kas. Nopirku divas bulciņas. Izskatās jau smukas, gan jau arī garšos (zinot galveno kantori, starp citu, tur gan ar pārdevēju attieksmi joprojām viss kārtībā un ar noskaņu arī. Gandrīz.) Savukārt pie otriem konkurentiem viss it kā būtu, bet es jau tagad redzu, ka tas kantoris vienkārši ir par lielu šajos apstākļos, lai būtu efektīvs (t.i., par mazu, lai būtu liels, un par lielu, lai būtu mazs un mīļš), - cenas pārlieku lielas un ambīcijas līdz ar to arī. Patukši.
Foršā lieta. Vācu sviesta kūka ar mandeļu griljāžu (Butterkuchen mit Mandeldecke), ko vakar izcepu kolēģiem, izdevās lieliska. Ne tik trekna kā "Hercoga" mandeļu kūka, un krietni foršāka, jo - īsta. Manējā.
Arī otrā - uzlabotā pumperniķeļu deva izdevās.
"Ārprāc" lieta. Kur, kur, kur atrast skārdnieku, juvelieri vai vienkārši prasmīgu meistaru, kas mudīgi varētu pēc zīmējuma izlocīt piparkūku spiežamo formu? Vēlams, no nerūsošā tērauda. Labāk - vairāk kā vienu, lai Pirmā Lielā Pasūtījuma izpildīšanai varu piesaistīt palīgspēkus. KUR TĀDU DABŪT?
Foršā lieta. Manam blogam ir divi sekotāji un viens komentārs!!! Paldies, sekotāji! Man ir labāk nekā Džūlijai Pauelai, kurai pirmais bloga komentārs parādījās pēc ilgāka laika un pie tam - bija no mammas, kura rakstīja - beidz taču nodarboties ar šitām muļķībām :)). Man ir labi.
.
Ar kurām sākt?
"Ārprāc+foršā" lieta. Esmu Vecrīgā. Mīļie, kāds te ir tukšums... Ok, ir pirmdienas vakars, bet... Skumji patiesībā. Iegāju pie potenciāliem konkurentiem (t.i., ja es turpināšu sapņot par beķereju Vecrīgā, tad viņi man būs jāikļauj biznesa plānā sadaļā "Konkurenti"). Mazs ūķītis, man tirdzniecībai arī vairāk par tiem 5 m2 nevajadzētu. BET. Bet nav interjera. Nav attieksmes. Nav smaržas. Nav noskaņas. Maizītes netiek ceptas uz vietas, bet atvestas no galvenā kantora. Kaut kā nekā. Beigās vismaz izdevās no nabaga nogurušās pārdevējmeitenes (strīpainā džemperītī) izvilināt trīspadsmit vārdus un pat smaidu. Eh, vismaz kaut kas. Nopirku divas bulciņas. Izskatās jau smukas, gan jau arī garšos (zinot galveno kantori, starp citu, tur gan ar pārdevēju attieksmi joprojām viss kārtībā un ar noskaņu arī. Gandrīz.) Savukārt pie otriem konkurentiem viss it kā būtu, bet es jau tagad redzu, ka tas kantoris vienkārši ir par lielu šajos apstākļos, lai būtu efektīvs (t.i., par mazu, lai būtu liels, un par lielu, lai būtu mazs un mīļš), - cenas pārlieku lielas un ambīcijas līdz ar to arī. Patukši.
Foršā lieta. Vācu sviesta kūka ar mandeļu griljāžu (Butterkuchen mit Mandeldecke), ko vakar izcepu kolēģiem, izdevās lieliska. Ne tik trekna kā "Hercoga" mandeļu kūka, un krietni foršāka, jo - īsta. Manējā.
Arī otrā - uzlabotā pumperniķeļu deva izdevās.
"Ārprāc" lieta. Kur, kur, kur atrast skārdnieku, juvelieri vai vienkārši prasmīgu meistaru, kas mudīgi varētu pēc zīmējuma izlocīt piparkūku spiežamo formu? Vēlams, no nerūsošā tērauda. Labāk - vairāk kā vienu, lai Pirmā Lielā Pasūtījuma izpildīšanai varu piesaistīt palīgspēkus. KUR TĀDU DABŪT?
Foršā lieta. Manam blogam ir divi sekotāji un viens komentārs!!! Paldies, sekotāji! Man ir labāk nekā Džūlijai Pauelai, kurai pirmais bloga komentārs parādījās pēc ilgāka laika un pie tam - bija no mammas, kura rakstīja - beidz taču nodarboties ar šitām muļķībām :)). Man ir labi.
.
svētdiena, 2009. gada 1. novembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)
