Piebilde

Vēl vienu konditoriski beķerisku jaunumu atcerējos - uzdāvināju sev Ziemsvētkos grāmatu "Jaunā konditora rokasgrāmata". Diezgan smieklīga. Tak tagad vismaz ir versija, kāpēc visās Rīgas konditorejās sortiments ir tik līdzīgs :))

Starp diviem svētkiem

Vaiii, pati sev izlūdzos piedošanu par pazušanu...
Lūk, manas pēdējā laika konditoriskās aktivitātes:
- lai arī samazinātā formātā, tomēr arī šogad notika Lielie Cepumsvētki. Bijām divatā ar Lailu, un tomēr laikā no pl. 11 līdz pl. 20 izcepām 16 šķirņu cepumus. Labā marcipāna smilšu cepumu recepte nekādi nedevās rokās, tie šogad izpalika, karamelīnī SPECIĀLI necepu, bet mani favorīti šogad - veseli trīs. Vaniļas cepumi ar šokolādes glazūru un pistāciju riekstiem; makadamijas riekstu cepumi un "sniega bumbas" ar citronu glazūru un kokosriekstu skaidiņām. Nupat atcerējos, ka otrā ledusskapī kaut kur jābūt vismaz trīs mīklām, ko nepaspējām izcept... He, rītdienas plāns skaidrs :))

Lūk, vaniļas cepumi ar šoko un pistācijām:

Produkti
250 g miltu
125 g cukura
2 olu dzeltenumi
150 g sviesta
125 g maltu mandeļu
1 paciņa vaniļas cukura

100 - 150 g tumšās šokolādes
2 ĒK sviesta
Pistāciju rieksti apkaisīšanai

Gatavošana
1. Visas mīklas sastāvdaļas samīca gludā mīklā, liek ledusskapī uz 1 stundu. Izrullē, sagriež rombos (lai cepumi būtu vienādāki, tomēr izmantoju formu - lāsītes, ~ 3 x 2 cm).
2. Cep pie 220 grādiem ~ 10 minūtes.
3. Ar izkausētu šokolādi, kas sajaukta ar sviestu, cepumus salīmē pa diviem kopā. Vienu stūrīti (manu "lāsīšu" gadījumā - apaļo galu) iemērc glazūrā, pēc tam - sakapātās pistācijās. Ļauj sastingt.

- nākamā kulināriski beķeriskā aktivitāte - pīrāgi uz Ziemsvētkiem. Rauga mīklai pieliku arī nedaudz ierauga (nopērkams Gemosā), mīkla bija izcili gaisīga un gatavās maizītes ieguva papildu spēju pretoties izkalšanai - ILGĀK SVAIGS!

- šodien, oi, gandrīz vai kauns atzīties... nopirku maizes cepamo automātu :)). Pirmais eksperiments - ciabatta no Sky pirkta gatavā miltu maisījuma. Baigi garšīgi! Otrais eksperiments pašlaik ir aparātā - baltmaize parastā. Man nepatīk tas caurums apakšā, kas maizē paliek no mīklas maisītāja, tāpēc pēc mīklas samīcīšanas fāzes pacentos izķeksēt to mīcītājspārnu ārā. tam taču nekādi nevajadzētu ietekmēt maizi, vai ne?

Beķereja, beķereja. Dace nesen atsūtīja pāris adreses, kur varētu iet izlūkot telpas. Turu viņu pie dziesmas, ceru parīt - gada pēdējā dienā paklīst pa Rīgas centru. Galvā perinās arī pāris idejas sortimentam. Uiuiui, man vajadzēs labu, ļoti labu iepakojuma štukotāju!

Tāda sajūta, ka kaut kam ir jānotiek. Un jānotiek tuvākajā laikā. CIk tad ilgi var sēdēt un cept automātmaizi???

520 maisiņi

Nu, tā. 3500 eņģeļi plus ~ 100 rezervisti ir dzemdināti. Ar salauztu mīklas rulli, piepampušām rokām (vellos, kā var sāpēt rokas!!!), pēdējās trīs naktīs gulētām ~ 4 stundām (kopā, kopā pa visām trim naktīm), derdzīgu cukura glazūras salkanumu uz sejas, matos, uz grīdas, uz visa iespējamā :)
Glazēšana ir viena traka padarīšana, es jums teikšu. Jo cietāk glazūra, jo ātrāk tā žūst (un eņģeļi ir pakojami). Un - jo cietāka glazūra, jo vairāk sāp rokas. Un vēl izrādās, ka uz galda izžuvusi un sadrupusi pūdercukura glazūra ir asa kā smilšpapīrs.
Taču nu jau Lielaam Piparkūku maratonam ir redzams gals - rītdien vedu pasūtītājam 520 maisiņus ar mazajām piparkūkām. Un tad viss. Un tad kādu gadu piparkūkas lūdzu nepiedāvāt :)
Interesanti, ko es darīšu rīt pēcpusdienā?

***

Salauzu mīklas rulli. Neprasiet, kā tas vispār ir iespējams.

Palicis izcept ~ 400 eņģeļus un kādus 700 noglazēt.
Toties es zinu, cik ir 2500 gatavi eņģeļi. Katra vēdera preses šķiedriņa, katrs plaukstu muskulis zina, uh, cik labi zina!

Bet vispār - gribas atgriezties pie tēmas par telpu meklēšanu. Tagad jau katrs, kam nav slinkums, ver vaļā beķereju...

Bet Tam, kurš šorīt publiski skandēja Caramellini vārdu - buča no manis. Atkal silti.

Eņģeļi kļūst par personībām

Šodien noglazēju 724. eņģeli, un viņš man patika. Kad tādam plakanam, brūnam cepumam ar pūdercukura glazūru uzzīmē spārnus, viņš ir gatavs lidot (un pavisam citu jēgu iegūst mans jociņš par to, kāpēc pirms kora uzstāšanās jāuzkrāso lūpas, - tāpēc, lai ir ar ko dziedāt). Kamēr viņi nebija glazēti, man radās aizdomas, ka eņģeļi ir dēmoni. Fū, rītvakar pirmajam tūkstotim jau būtu jādodas uz banku. Urrā, un mamma rīt brauc man palīgā.
Pa šo laiku - biju Ventspilī klausīties dzīvajā Kulakovu/Weidenbaumu, bet pēc tam dziedāju pie Brīvības pieminekļa. Tad vēl mani eņģeļi mazliet palīdzēja nākt pasaulē mazajai Ilonas un Matīsa meitiņai Norai (piparkūku mīklas rullēšana, izrādās, arī ir labs dzemdību stimulators!)"Ausma" nosvinējusi 50 gadu pastāvēšanas jubileju. Guntars arī nosvinējis dzimšanas dienu. Ir tapis pagaršots mans sidrs (drusku par stipru, bet vispār labs. Kaut kad jātaisa prove, vai var arī citiem dot, pagaidām bail par sekām, he). Vēl pabiju Talsos, Saldū un Ķekavā, semināru rīkošanas darbiņš dzīvo savu patstāvīgo dzīvi un galvassāpes nerada.
Noteikti ir noticis vēl kaut kas, bet šobrīd es to neatceros. ZInāmā mērā tas tātad nemaz NAV noticis.
Dzīvot pa māju un cept / glazēt cepumus ir nāvīgi patīkami. Nauda ietaupās, jo slinkums iet uz veikalu, pie kam ledusskapis izrādās pilns ar sasaldētiem pašu dārza labumiem. Teļa ribas ar sviesta pupām un burkāniem sinepju marinādē pārspēja cerēto. Savukārt no rīta aizvest Ievu uz Ogri liekas tāda patīkam ekskursija. Datoru ieslēgt vispār negribas, uz telefona zvaniem atbildēt - arī ne.
Toties palīdzība eņģeļprojekta uz-priekšu-virzīšanai joprojām tiek pieņemta.
Viss ir kārtībā.