otrdiena, 2010. gada 28. septembris

"Tāda es esmu" un tāda es esmu






Huh, pēc Jura R. ierosmes, ar Antras R. morāliski atbalstošo plecu un Zanes D. akceptu Ilze`s Caramellini papildina mūsu kopīgo projektu - izrāžu apvienības PANNA sortimentu izrādē "Tāda es esmu". PANNA tagad arī CEP. Loģiski, vai ne?
"PANNA cep" pirmizrāde jau notikusi - mazliet klusāk, nekā varēja būt (mea culpa!), tomēr visnotaļ veiksmīgi - pupu kūkas, torsa torte un smilšu bikini izpārdošana papildināja sezonas pirmo izrādi Tukumā 24. septembrī. Ne pārāk kvalitatīvās bildes - šī emuārieraksta vizuālajās piebildēs. Bilžu kvalitāti solām uzlabot! Bet, ticiet man, vienlaikus cept torsa kūku un to vēl arī atcerēties nofotografēt, kamēr glazūra žūst, - brr, tas nav viegli.

Labi, arī tāda es esmu. Pašlaik krāsnī mufinpicas jeb picmufini. Ja es te uz brīdi pārtraucu rakstīt (eh, bet jūs jau to pat nemanīsiet), tad ziniet, ka rauju tos laukā krāsns. No rindkopas līdz rindkopai - man ir laiks tieši 20 minūtes. Maizīte prasa savu ritmu.

Viens no siltākajiem pēdējā laika notikumiem. Piektdien un sestdien pārdošanas vietu dažādošanas nolūkos iemēģināju t/c Spice tirdziņu (nu, Kalnciema ielai NEKAS nestāv līdzās). Piektdienā kāds sirms vīrs nopirka tūtu ar svaigi ceptajām pītajām rozīņmaizēm (iemācījos, iemācījos pīt purrrrrfektas pīnes! Gribat foto-mācībstundu rozīņmaižu brūvēšanā? - piesakieties tepat komentāros, kamēr nebūs vismaz 7 pēc rozīņmaizēm izslāpušu komentāru, fotomācības NE-BŪS!). Pastāvēja, parunājām par mājas tortēm un tā. Tāds foršs kungs. Sestdien uz tirgus beigām skatos - jaukais kungs uz sava riteņa brauc tieši pie manis (un man pirmā doma, vellos, vai nu nebija labas, vai bija ļoti labas, bet nupat jau pēdējās pārdotas). Kungs tā kā drusku saminstinās un saka - es jums te kaut ko gribēju parādīt (tā, domāju, MATS vakardienas rozīņmaizē. Vai prusaks. Bet NO KURIENES?). Un izvelk no rūpīgi satīta sainīša Vecu Pavārgrāmatu. "Es visu vakaru par Jums domāju." Mīļie mani, mēs abi apraudājāmies. Izrādās, viņa sieva ir bijusi konditore, un šī ir bijusi viņas rokasgrāmata. "Sargājiet to vairāk par naudiņu, man tā ir ļoti svarīga," uz atvadām klusi noteica Artūra kungs. Grāmata pie manis ir apmēram uz nedēļu un es to lasu kā romānu. AIZRAUJOŠI! Un bezgala silti. Un pa īstam. Ai, ko es te stāstu neizstāstāmo... Artūra kungs, man arī par Jums tagad jādomā. Un to ĪSTO biskvīta torti es Jums izcepšu. "Tādu, lai pat sviestpapīram iet sviests cauri!"

Svētdien savukārt cita emocija. Ikšķiles rudens gadatirdziņš. Plašā izvēlē "pulksteņi no Londonas" (citēju Martu Rībeli, "Diena"), saulesbrilles, lupatas. Un sāpīgais - dāmu kokvilnas veļu tirgoja Sirano de Beržeraks. Apkaucos. Ģimnāzistu elki tā nedrīkst darīt! NEKAD! Ne tāpēc, ka darbs apkaunojošs, bet tāpēc, ka TĀPĒC. Kāpēc Uldis Pūcītis strādāja par pārdevēju Āgenskalna tirgū? KĀPĒC? Tāpēc, ka "tādi mēs esam"? Arī tādi?

Starp citu - PANNA turpina cept. Nākamā torsa kūka un pupu kūciņas - ceturtdien Kuldīgā. Viss izrāžu saraksts - www.tadaesesmu.lv. Vairumā vietu būs arī viss iepriekšminētais pupu sortiments (Rīgā nebūs! Brauciet uz izrādēm reģionos!) Tuvākajās dienās tur parādīsies arī atbilstoša sadaļa ar bildēm. Ielūkojieties regulāri.

Ā, atcerējos. Nordic Sugar ražotā cukura pomāde ir ļoooooti laba. Rozīņmaižu glazūra iznāk klasiska. Ja jums kas glazējams, varu padalīties ar kādu kg, man vēl kādi 10 palikuši.


Labu nakti, mīļie! Picmafini ir ok, turpinu ar tām pašām rozīņmaizēm.

5 komentāri:

  1. Jā, jā, jā, es ļoti gribu pamācību rozīņmaižu cepšanā!
    Bet vispār - absolūti lielisks ieraksts, bildes lieliskas, viss izskatās ļoti garšīgi. Ilze's Caramellini uzņem apgriezienus! Lai iet no rokas!

    AtbildētDzēst
  2. hi, hi! Labie cepumiņi!
    Ceru, ka kuldīdznieki būs paņēmuši maciņus līdzi, jo bufete viņu kultūras namā ir neticams notikums.
    Laikam vajadzētu turpmāk reklamēt - BŪS ARĪ BUFETE un tas ir vienīgais, kāpēc jāņem līdzi kungi! :)

    AtbildētDzēst
  3. Lūdzu, lūdzu, es arī gribu perfekto rozīņmaizi bildēs!

    AtbildētDzēst
  4. Es ar, es ar gribu rozīņmaizi! :)
    Bet mani tā aizkustināja stāsts par to Pavārgramatu, gandrīz vai apraudājos! Cik jauki gan var būt cilvēki! :)

    AtbildētDzēst
  5. Ieraksts par Sirano satrieca arī mani. Dievināju šo parādību. Izrādi redzēju laikam 7 reizes vismaz.... Njā. Skumji. Bet vismaz atmiņas paliek un dziesmas ausīs skan.

    AtbildētDzēst